Ķīna lepna par reformām,kas rosināja uzplaukumu

Ķīnas kompartijas vadība ceturtdien svinēs 30.gadadienu kopš 1978.gada 18.decembra plēnuma, kura laikā tika pieņemts lēmums par reformu sākšanu. Dena Sjaopina vadībā Ķīna atteicās no Mao Dzeduna neprātīgās politikas un sāka ieviest tirgus ekonomiku, kas ielika pamatus mūsdienu Ķīnas uzplaukumam. Pasaules fabrika Pateicoties šīm reformām, Ķīna pašlaik ir ne tikai "pasaules fabrika", bet arī augoša lielvara, kas arvien vairāk izrāda savu spēku uz pasaules skatuves. Ķīnieši jau sen ir pieraduši, ka viņu iekšzemes kopprodukts palielinās par 10% gadā; Ķīna kļuvusi par pasaules ceturto lielāko ekonomiku aiz ASV, Japānas un Vācijas. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājies no 380 juaņām 1978.gadā līdz 19 000 juaņu (ap 1400 latu) pērn. ANO amatpersonas vēsta, ka ar reformu palīdzību simtiem miljonu ķīniešu izkļuvuši no nabadzības. "Mūsdienās mēs uztraucamies, ka ēdam pārāk daudz, nevis par nepietiekamo uzturu. Dzīves līmenis palielinājies tik ļoti, ka daudziem ir ne tikai televizors, bet pat sava automašīna," ziņu aģentūrai AP stāsta pensionētā mūzikas skolotāja Go Liņčuņa. Šanhajas pensionārs Guaņs Veihuai gan uzskata, ka modernizācijas laikā cietušas cilvēku attiecības, jo visi ir aizņemti ar savām darīšanām. "Savulaik mums vajadzēja stāvēt rindā pie pārtikas veikala, lai nopirktu desmit olu vai gabalu gaļas. Tas prasīja vairākas stundas, bet mēs bijām priecīgi, jo pie labas pārtikas varēja tikt reti. Tagad man dēls nopērk lietas, kas man nemaz nav vajadzīgas, piemēram, dārgas virtuves ierīces. Dēls ir ļoti aizņemts, bet es gribētu ar viņu uzspēlēt šahu."Korupcija un patvaļa Labklājības pieaugums visvairāk vērojams pilsētās, taču Ķīnas lauku rajonos netrūkst cilvēku, kas dzīvo lielā nabadzībā. Pasaules Bankas dati liecina, ka vairāk nekā 100 miljoni ķīniešu joprojām iztiek ar mazāk nekā vienu ASV dolāru (50 santīmiem) dienā. Ķīniešu neapmierinātību ar esošo sistēmu palielina plaši izplatītā birokrātu patvaļa un korupcija. "Kad sabiedrība bija nabadzīga, nebija tik lielu problēmu ar korupciju, jo vienkārši nebija nekā, ko zagt," aģentūrai Reuters stāsta ķīnietis Džou Junliņs. Ķīnieši raizējas arī par tautsaimniecības nākotni, jo pasaules krīzes dēļ samazinās Ķīnas eksporta preču noiets. Neraugoties uz lielajām pārmaiņām ekonomikas jomā, Ķīnas kompartija negrasās mainīt valsts politisko sistēmu. Komunisti nevēlas atteikties no vienpartijas sistēmas, jo baidās, ka demokrātijas ieviešana vājinās valdošā režīma varu. Dens Sjaopins savulaik prognozēja, ka brīvas vēlēšanas Ķīnā varētu notikt ne ātrāk kā 2050.gadā. ***Reformas 1978.gadā Ķīnas kompartija nolēma sākt reformas, lai veicinātu ekonomikas attīstību. Reformas vispirms skāra lauksaimniecību, likvidējot neefektīvo kolhozu sistēmu. Zemnieki ieguva tiesības paši pārdot savu produkciju; 1979.gadā ielika pamatus "viena bērna politikai", ķīniešu ģimenes drīkstēja atļauties tikai vienu bērnu, lai ierobežotu iedzīvotāju skaita pieaugumu; 1980.gadā izveidoja pirmo īpašo ekonomisko zonu, kur uzņēmumi varēja eksperimentēt ar brīvā tirgus politiku. Tas veicināja Ķīnas rūpniecības attīstību, pārveidoja Ķīnu par "pasaules fabriku"; 2001.gadā reformas vainagojās ar Ķīnas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai.