Ķīna sestdien Taivānas tuvumā sāka trīs dienu militārās mācības, kurās piedalās lidmašīnas un kuģi, un tā ir Pekinas reakcija uz trešdien Kalifornijā notikušo Taivānas prezidentes Cai Inveņas un ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera Kevina Makartija tikšanos.
Pēc republikāņa Makartija priekšgājējas Pārstāvju palātas spīkera amatā demokrātes Nensijas Pelosi vizītes Taivānā augustā Ķīna ap salu sarīkoja līdz šim lielākos gaisa un jūras spēku manevrus.
Pēc mācību divām dienām, kas ietvēra mērķētu triecienu simulēšanu Taivānai un salas ielenkšanu, Ķīnas armija paziņoja, ka kara spēlēs bija arī tās noslēgšana.
Manevros piedalījās viens no diviem Ķīnas aviācijas bāzes kuģiem, paziņoja militārpersonas.
Taivānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka salas tuvumā fiksējusi 59 Ķīnas iznīcinātājus un 11 kuģus.
ASV, kas vairākkārt bija aicinājušas Ķīnu izrādīt savaldību, pirmdien nosūtīja ar spārnotajām raķetēm bruņoto mīnu kuģu "Milius" braucienā cauri Dienvidķīnas jūras apstrīdētajām daļām.
"Miliusa" brauciens nekavējoties izraisīja Ķīnas asu reakciju, kas paziņoja, ka kuģis ir "nelikumīgi iekļuvis" tās teritoriālajos ūdeņos.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.