Padarīja par grēkāzi
60 gadu vecais Liu Džidzjuņs bija apsūdzēts korupcijā un amata pilnvaru pārsniegšanā laikā, kad ieņēma dažādus amatus tagad jau vairs neeksistējošajā Dzelzceļa ministrijā. Viņš ļoti ietekmīgajā institūcijā sāka strādāt septiņdesmito gadu sākumā un pamazām kāpa pa karjeras kāpnēm, 2003. gadā sasniedzot virsotni un kļūstot par ministru. Laikā, kad Liu Džidzjuņs vadīja ministriju, strauju ekonomisko izaugsmi piedzīvojošā Ķīna uzsāka vienu no vēsturē ambiciozākajiem projektiem - dzelzceļa modernizāciju, kas arī paredzēja līdz 2020. gadam izveidot 16 000 kilometru garu ātrvilcienu līniju tīklu. Projektā ir ieguldīti simti miljardi juaņu.
Tomēr dzelzceļa straujo modernizāciju aizēnoja regulārie incidenti, no kuriem nopietnākais notika 2011. gada jūlijā, kad Ķīnas austrumu pilsētā Veņdžou divu ātrvilcienu sadursmē bojā gāja 40 cilvēku. Traģēdija izraisīja plašu sabiedrības sašutumu un skaļus iebildumus pret apjomīgo projektu.
Valdības kontrolētie mediji Liu Džidzjuņu pasludināja par vienu no avārijas galvenajiem vaininiekiem, neskatoties uz to, ka viņš tobrīd vairs nepildīja ministra pienākumus, no kuriem bija atbrīvots jau 2011. gada februārī saistībā ar apsūdzībām par «nopietniem disciplināriem pārkāpumiem», ar ko Ķīnā parasti saprot korupciju. 2010. gadā valdības pasūtītā auditā bija atklāti finanšu pārkāpumi ministrijas darbībā.
Liu Džidzjuņu pērn maijā izslēdza no ĶKP rindām, bet šogad aprīlī pret viņu izvirzīja oficiālas apsūdzības, kuru izskatīšana sākās jūnijā sākumā, vēsta BBC.
Neapmierināti ar sodu
Prokuratūra apgalvo, ka bijušais dzelzceļa ministrs no 1986. līdz 2011. gadam ir saņēmis kukuļus 64 miljonu juaņu (5,76 miljoni latu) apmērā, kā arī izmantojis savu stāvokli, lai vismaz 11 personām palīdzētu iegūt paaugstinājumu vai apjomīgus valsts pasūtījumus.
Tiesa atzina Liu Džidzjuņa vainu abās apsūdzībās, piespriežot nāvessodu, bet atliekot tā izpildi uz diviem gadiem. Šādos gadījumos augstāko soda mēru aizstāj ar mūža ieslodzījumu. Tomēr kā minimums ieslodzījumā būs jāpavada desmit gadu.
Pēdējā vārda nolasīšanas laikā kādreiz ietekmīgā amatpersona izplūdusi asarās un lūgusi piedošanu par novirzīšanos no mērķa modernizēt dzelzceļu, raksta The Guardian.
Analītiķi Liu Džidzjuņa prāvu saista ar Ķīnas jaunā vadoņa Sji Dzjiņpina izsludināto pretkorupcijas kampaņu, kas vērsīšoties gan pret «tīģeriem» partijas augšgalā, gan «mušām» partijas zemākajos līmeņos.
Tomēr Ķīnas interneta vidē tiesas lēmumu kritizē kā pārlieku saudzīgu.
«Ļoti laba ziņa korumpētām amatpersonām, jo sliktākais, kas ar tām var notikt, ir atlikts nāvessods,» ironiski rakstīja kāds lietotājs īso ziņojumu vietnē Sina Weibo. Daudzi interneta aktīvisti par nožēlojamu nosaukuši oficiālās ziņu aģentūras Siņhua paziņojumu, ka spriedums Liu Džidzjuņa lietā ir «pierādījums, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā».
«Vai Liu Džidzjuņa dzīvību saglabātu, ja viņš būtu ierindas amatpersona, nevis bijušais ministrs?» jautā kāds ķīnietis.