Ķīnas Nacionālajam tautas kongresam, kurš ilgs 10 dienas, ir visai ceremoniāls raksturs, jo tajā faktiski tikai tiek uzklausīti amatpersonu ziņojumi un formāli apstiprināta Komunistiskās partijas jau iepriekš izlemtā dienaskārtība.
Daudz lielāka nozīme ir Komunistiskās Partijas kongresam, kurš notiek reizi piecos gados un ir plānots arī šī gada rudenī. Tajā cita starpā tiek lemts arī par iespējamām pārmaiņām valsts vadībā.
Kongresa pirmajā dienā ar ziņojumu par gada laikā paveikto klajā nācis premjerministrs Li Kecjans, paziņojot, ka pasaulē otrā lielākā ekonomika saskaras ar ļoti nopietniem izaicinājumiem. Tieši tāpēc izlemts šogad iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes samazināt līdz aptuveni 6,5% iepriekš plānoto 6,5% līdz 7% vietā. Pagājušajā gadā izaugsme sasniedza 6,7%, un tas bija zemākais rādītājs kopš 1990. gada.
Aģentūra France Press norāda, ka izaugsmes samazināšanās ir saistīta ar Ķīnas centieniem pārorientēties no investīciju un piesārņojumu ražojošām industrijām un eksportu orientētas ekonomikas uz mērenāku, uz patērētājiem orientētu modeli.
Taču šo pāreju kavē tieši izaugsmes palēnināšanās, nacionālās valūtas vērtības krišanās, milzīgās industriālās firmas, kapitāla aizplūšana uz ārzemēm un bailes par iespējamo mājokļu burbuli un slikto aizdevumu krīzi.
Premjerministrs Li norādījis, ka sistēmiskie riski tiekot kontrolēti, taču ir jābūt uzmanīgiem par jaunu risku pastiprināšanos. Atbildot uz sabiedrībā pieaugošajām bažām par milzīgo gaisa piesārņojumu, premjers solījis palielināt investīcijas tīrajā enerģijā un sodīt lielākos piesārņotājus.
Savas uzrunas laikā Li Kecjans arī minējis Ķīnas teritoriālās vienotības jautājumus, norādot, ka Pekina izlēmīgi pretosies jebkādiem Taivānas neatkarības centieniem. Šādi tiek atbildēts arī ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš neilgi pēc stāšanās amatā sazinājās ar Taivānas prezidenti Tsai Inveņu, norādot, ka vienas Ķīnas politika ir novecojis jēdziens un par tā mainīšanu būtu jādiskutē. Šādi apgalvojumi izsauca Ķīnas amatpersonu nosodījumu. Tāpat premjerministrs norādījis, ka arī Honkongas neatkarības centieni nekur nenovedīs.
Par vēl vienu signālu jaunajam ASV prezidentam Donaldam Trampam var uzskatīt Ķīnas varasiestāžu lēmumu palielināt finansējumu aizsardzībai aptuveni par 7%.
Šāds paziņojums izskanējis tikai dažas dienas pēc tam, kad Tramps paziņoja par ASV militārā budžeta palielināšanu aptuveni par 10%. Vēl pirms nacionālā tautas kongresa Ķīnas parlamenta preses pārstāve paziņoja, ka valstij ir nepieciešams aizstāvēties no ārējās iejaukšanos Ķīnas teritoriālajos strīdos un budžeta palielinājums būšot atkarīgs no ASV darbībām reģionā. Parlamenta pārstāve arī aicinājusi dažādos teritoriālos strīdus risināt dialoga un konsultāciju ceļā. Lai arī palielinājums par 7% var likties liels, tas ir mazāks nekā pagājušā gada 7,6%. 2016. gadā pirmo reizi šis skaitlis nebija divciparu.
Berlīnē bāzētā Merkatora Ķīnas pētījumu institūta eksperts Džordžs Čens aģentūrai Deutsche Welle norādījis, ka Ķīnas bruņoto spēku budžets pašlaik ir otrais lielākais pasaulē, taču arī tāda lielvalsts kā Ķīna aizsardzībai atvēl tikai 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Taču, lai bruņotos spēkus reformētu, ir nepieciešama visaptveroša militārās infrastruktūras modernizācija un augsto tehnoloģiju aprīkojums. Tāpat būtu nepieciešams samazināt arī karavīru skaitu, kas nozīmētu arī pabalstu mazināšanos veterāniem.