1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem Ķīnas pilsoņu karā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Tomēr kontinentālā Ķīna Taivānu uzskata par savas teritorijas neatņemamu sastāvdaļu un kopš pilsoņkara beigām 1949.gadā nekad nav atteikusies no apņemšanās atjaunot kontroli pār šo salu, nepieciešamības gadījumā tam izmantojot arī spēku.
Taivānas prezidenta Ma Jindzju laikā attiecības ar Ķīnas Tautas republiku uzlabojušās un parakstīti vairāki nozīmīgi tirdzniecības un ekonomiskie līgumi, taču abas puses viena uz otru joprojām skatās ar dziļām aizdomām.
Īsā paziņojumā Ķīnas Jūras drošības administrācija ceturtdien izziņoja mācību koordinātas Ķīnas ostas pilsētas Cjuaņdžou piekrastē. Mācības sāksies piektdien un ilgs līdz svētdienai. Sīkāka informācija netiek sniegta.
Taivāna uz Ķīnas paziņojumu pagaidām nav reaģējusi.
Cjuaņdžou atrodas starp divām nelielām salu grupām - Kinmenām un Ucjiu, kuras kopš 1949.gada kontrolē Taivāna. Matsu salu grupa atrodas tālāk piekrastē pie Ķīnas Fudžou pilsētas.
Taivānas kontrolētās salas Ķīnas un Taivānas "aukstā kara" laikā bija spēcīgi nocietinātas. Taču militārā personāla skaits pēdējos gados dramatiski samazināts, kopš abu pušu attiecības uzlabojušās.
Arī Taivānas armija šonedēļ sāka piecu dienu mācības, tostarp Kinmenas salās. Otrdien manevros tika simulēts Ķīnas zemūdeņu uzbrukums, kuru atvairīja Taivānas amfībiju spēki.
Taivānas armija brīdinājusi, ka Ķīna būvē divus jaunus lidmašīnu bāzes kuģus un mācībās izmantojusi Taivānā esošo iespējamo mērķu maketus.