Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien uzņēma Ķīnas aizsardzības ministru Kremlī, norādot, ka viņa vizīte seko ļoti produktīvai Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina trīs dienu vizītei Maskavā pagājušajā mēnesī.
Putins uzsvēra, ka sadarbība aizsardzības jomā, tai skaitā kopīgas militārās mācības, ir palīdzējušas "nostiprināt uz uzticēšanos balstītās stratēģiskās attiecības" starp abām valstīm.
Li savukārt sacīja Putinam ka "attiecības starp mūsu bruņotajiem spēkiem kļūst stiprākas ar katru dienu", piebilstot, ka "jūsu personīgajai draudzībai ar Ķīnas prezidentu ir liela nozīme šajā procesā, un visi Ķīnā to zina".
Li šodien apmeklēja Krievijas kara akadēmiju, kurā tiek apmācītas augsta ranga militārpersonas.
Krievijas Aizsardzības ministrija pēc Li vizītes paziņoja, ka akadēmija uzņems vairāk nekā 20 virsniekus no Ķīnas, kuri izies apmācību kursu rudenī.
Li vizīte apliecina Ķīnas un Krievijas attiecību nostiprināšanos, kas lielā mērā orientēta uz pasaules kārtības maiņu, lai mazinātu ASV un citu Rietumu demokrātiju ietekmi.
Ķīna ir atteikusies kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā un ir vainojusi ASV un NATO par Maskavas provocēšanu. Pērn vizītes Pekinā laikā Krievijas un Ķīnas prezidenti Putins un Sji izdeva kopīgu paziņojumu par "bezlimita" attiecībām starp abām valstīm.
Pagājušajā mēnesī Maskavu oficiālā vizītē apmeklēja Sji, apliecinot Ķīnas kā vadošās valsts nozīmi divpusējās attiecībās, jo Pekina nodrošina Krievijai politisko aizsegu un ekonomisku atbalstu, kamēr turpinās Maskavas uzsāktais karš pret Ukrainu.
Tomēr oficiāli Ķīna uzstāj uz savu neitralitāti. Lai gan Pekina nav oficiāli nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, tā arī nav sniegusi nepārprotamu atbalstu Krievijas agresijai.