Ķīnas ekonomikas straujās piruetes

Situāciju gan izdevās stabilizēt, Ķīnas varas iestādēm īstenojot steidzamus pasākumus investoru nomierināšanai un negatīvo noskaņojumu mazināšanai. Ar šādiem mērķiem janvāra vidū Ķīnas Tautas banka nedēļas laikā veica valūtas intervences līdz pat 60 miljardu ASV dolāru (~ 54,95 miljardi eiro) apmērā, piešķirot īstermiņa aizdevumus vietējām komercbankām. Tas bija lielākais valūtas intervenču apjoms vienā nedēļā kopš 2012. gada, bet pavisam šā gada pirmajās trijās nedēļās tirgus tika stimulēts ar 152 miljardiem ASV dolāru. Aģentūra Bloomberg atzīmēja, ka gada pirmajā mēnesī Ķīnas Tautas banka gan tradicionāli atbalsta tirgu, lai ķīniešu Jaunā gada svinību laikā februāra sākumā bankas nepiedzīvotu līdzekļu deficītu vispārējā iepirkšanās drudža laikā. Tomēr šā gada rekordlielie līdzekļu iepludināšanas finanšu sistēmā apjomi liecina, ka šie pasākumi saistīti ne tikai ar gaidāmajiem svētkiem, bet arī ar ekonomiskās izaugsmes gausumu, investoru satraukumu un pieaugošo kapitāla aizplūšanu no valsts.Janvārī Ķīnas Valsts statistikas birojs publiskoja provizoriskos datus par 2015. gada ceturto ceturksni, kā arī par visu 2015. gadu, kas tāpat neveicināja optimismu. Atbilstoši šiem datiem pērnā gada pēdējos trijos mēnešos Ķīnas tautsaimniecība piedzīvojusi izaugsmi 6,8% apmērā, savukārt 2015. gadā kopumā valsts nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) sasniedzis 67,67 triljonus juaņu (aptuveni 10,3 triljoni ASV dolāru), kas nozīmē izaugsmi 6,9% apmērā, nedaudz mazāku nekā sākotnēji plānotie 7%, kamēr 2014. gadā Ķīnas ekonomika piedzīvoja izaugsmi 7,3% apmērā. 6,9% ir zemākais rādītājs pēdējos 25 gados - kopš 1990. gada, kad Ķīnas ekonomiku ietekmēja pēc slaktiņa Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā noteiktās starptautiskās sankcijas un IKP pieauga tikai par 3,8%.Ķīnai neraksturīgi zema izrādījusies arī virkne citu rādītāju. Eksporta apmēri 2015. gadā samazinājušies par 1,8%, bet importa - par 13,2%, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet ārējā tirdzniecība kopumā samazinājusies par 7%, līdz 24,59 triljoniem juaņu (aptuveni 3,8 triljoni ASV dolāru). Savukārt rūpnieciskās ražošanas izaugsme, kas līdz šim bija galvenais valsts IKP izaugsmi nodrošinošais faktors un tradicionāli aptuveni divas reizes pārsniedza IKP izaugsmi, 2015. gadā nokritusies līdz 6,1% (2014. gadā šis rādītājs bija 8,3%). Vairākos būtiskos ražošanas sektoros ir fiksēta lejupslīde. Tā elektroenerģijas ražošana pērn samazinājās par 0,2%, tērauda ražošanas apjomi piedzīvoja kritumu par 2,3%, bet kalnrūpniecība - pat par 2,7%. Tiesa, lai arī lēnākos tempos, taču turpinājās investīcijas rūpniecības uzņēmumu pamatkapitālā - izaugsme bija 8%, salīdzinot ar 10,6% gadu iepriekš. Kopējais kapitālieguldījumu pieaugums sasniedza 10,2% - par 5% mazāk nekā 2014. gadā.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 2.februāra, numurā!