Ķīnā izveidots virtuālo spiegu tīkls nepilnos divos gados pārņēmis vairāk nekā tūkstoti dažādu valstu ministriju un vēstniecību, kā arī starptautisko organizāciju datorus, liecina nedēļas nogalē publicēts Toronto Universitātes zinātnieku ziņojums. Iegūto varu pār datoriem hakeri izmantojuši, lai lasītu epastus, iegūtu slepenus dokumentus un, iespējams, kontrolētu telpā izvietotās novērošanas kameras. Cietusi arī Latvijas Ārlietu ministrija, kur divos datoros atklātas noziedznieku darbības pēdas.
Lai gan vairākums par GhostNet nodēvētajā spiegu tīklā iesaistīto datoru atrodas Ķīnā — viens no tiem arī Hainaņas provinces valdībā —, pētnieki ziņojumā izvairās komentēt iespējamo Ķīnas valdības atbildību par notikušo. Viņi pauž, ka hakeri varētu būt atstājuši viltus pēdas, tāpēc tās vispirms ir rūpīgi jāpārbauda. Pekina jau noliegusi jebkādu saistību ar šiem noziegumiem. "Tās ir blēņas. Ķīnas valdība ir pret jebkādiem kibernoziegumiem," The New York Times sacīja Ķīnas Ņujorkas konsulāta pārstāvis Veņcji Gao.
Toronto zinātnieki laikrakstam pauda, ka spiegu tīklu varētu būt organizējušas nevalstiskās organizācijas vai arī nacionālistiski noskaņoti hakeri. "Tikpat labi tie varētu būt CIP vai krievi. Tā ir tīrā pazemes valstība, kur jāuzmanās ar secinājumiem," sacīja viens no pētniekiem Ronalds Deiberts.
GhostNet tika atklāts pēc Tibetas trimdas valdības lūguma pārbaudīt viņu datoru drošību, lai uzzinātu, kā Ķīnas izlūkdienestu rīcībā bija nonākuši tās sūtītie epasti. Izrādījās, ka organizācijas datorus jau ilgāku laiku neatļauti izmantojuši Ķīnas hakeri, lai kontrolētu dalailamas pārstāvju elektroniskos pastus.
Pamazām atklājās, ka GhostNet interesējusi ne tikai Tibetas trimdas valdība, bet arī citas organizācijas. Lielākā uzmanība bijusi veltīta Dienvidaustrumāzijas valstīm, kā arī Ķīnā izvietotajām ārvalstu vēstniecībām, taču no Ķīnas hakeriem cietušas arī citu valstu ministrijas, universitātes, bankas un televīzijas. Kopējie spiegošanas radītie zaudējumi pagaidām vēl nav zināmi, un izmeklēšana turpinās.