Nacionālais statistikas birojs pavēstīja, ka 2022.gada beigās valstī bija 1,41175 miljardi iedzīvotāju, kas ir par 850 000 mazāk nekā 2021.gada beigās.
Šajā statistikā ir iekļauti Ķīnas iedzīvotāji, neieskaitot Honkongu, Makao, Taivānu un valstī dzīvojošos ārzemniekus.
Pērn Ķīnā tika reģistrēti 9,56 miljoni jaundzimušo un 10,41 miljons mirušo.
Valstī dzīvo 722,06 miljoni vīriešu un 689,69 miljoni sieviešu. Šīs disproporcijas iemesls ir tagad atceltā viena bērna politika un senā tradīcija dot priekšroku dēla, nevis meitas dzimšanai, lai viņš turpinātu ģimenes uzvārdu.
Ķīnas iedzīvotāju skaits iepriekš pēdējoreiz bija samazinājies 1960.gadā, kad valstī bija iestājies lielākais bads tās jaunāko laiku vēsturē, kuru izraisīja vadoņa Mao Dzeduna katastrofālā lauksaimniecības un industrializācijas politika - tā sauktais "Lielais lēciens". Šis bads prasīja desmitiem miljonu cilvēku dzīvību.
Ķīna astoņdesmitajos gados ieviesa viena bērna politiku, baidoties no pārapdzīvotības. Šī politika tika atcelta 2016.gadā, un 2021.gadā tika atļauti trīs bērni ģimenē, bet ar šiem soļiem nav izdevies pārvarēt demogrāfisko krīzi.
Ķīna ilgu laiku bija valsts ar lielāko iedzīvotāju skaitu, bet ir gaidāms, ka to drīz apsteigs Indija.