Reaģējot uz Hu izteikumiem, Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs paziņojis, ka Ķīnai ir tiesības sevi aizstāvēt, taču uzsvēris, ka šim procesam jābūt caurskatāmam.
Ķīnai ir teritoriālas domstarpības ar vairākām valstīm Dienvidķīnas jūrā. Spriedze valda arī attiecībās ar Savienotajām Valstīm, kuras vēlas pastiprināt savu klātbūtni šajā reģionā.
ASV un Ķīnas amatpersonas pašreiz piedalās ikgadējās sarunās par militāriem jautājumiem. Tikšanās mērķis ir nodrošināt, lai abu valstu starpā nebūtu nekādu pārpratumu.
Jau ziņots, ka Ķīna nesen tikusi pie sava pirmā aviācijas bāzes kuģa un ir diezgan plaši izteikusies par savu jūras spēku nākotnes ambīcijām.
Tiekoties ar Ķīnas militārpersonām, Hu paziņoja, ka kara flotei "vajadzētu neatlaidīgi paātrināt savu pārveidošanos un modernizāciju un veikt plašākus sagatavošanās darbus karam, lai dotu lielāku ieguldījumu nacionālās drošības aizsardzībā".
Ziņojot par prezidenta runu, oficiālajos medijos lietots vārds "karš", bet citos tulkojumos - "militārais konflikts". Analītiķi Hu izteikumus jau nodēvējuši par neraksturīgi atklātiem un uzskata, ka tie attiecināti uz ASV un Pekinas konkurenci Dienvidķīnas jūrā.
ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā mēnesī paziņoja, ka ASV pastiprinās savu klātbūtni šajā reģionā un izvietos Ziemeļaustrālijā līdz pat 2500 jūras kājnieku. Analītiķi šo Vašingtonas soli novērtēja kā tiešu izaicinājumu Ķīnai.
Jau ziņots, ka ASV karavīri Austrālijā tiks izvietoti, sākot jau ar nākamo gadu.