M. Saris atzīmēja, ka depozītu, kuru lielums pārsniedz ES garantētos 100 tūkstošus eiro, īpašniekiem varas iestāžu lēmums būs „sāpīgs trieciens”. Pēc viņa vārdiem, depozītu īpašniekiem, iespējams, arī nāksies gaidīt sešus līdz septiņus gadus, lai atgūtu atlikušos līdzekļus.
Jānorāda, ka vēl 26. martā M. Saris paziņoja, ka ieturēto līdzekļu apjoms no kontiem, kas pārsniedz simt tūkstošus eiro, Laiki Bank un Bank of Cyprus būs aptuveni 40 procenti. Analoģisku novērtējumu sniedza arī Kipras Centrālās Bankas priekšsēdētājs Paniks Demetriads. Viņš arī paziņoja, ka šobrīd tiek pielikti "pārcilvēciski pūliņi", lai ceturtdien Kipras bankas varētu no jauna atsākt darbu.
Jāatgādina, ka eirozonas finanšu ministri naktī uz pirmdienu piekrita piešķirt Kiprai desmit miljardu eiro (7,03 miljardu latu) starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā. Vienošanās paredz, ka Kipras otra lielākā banka Laiki Bank nekavējoties tiks sadalīta "labajā" un "sliktajā" bankā, bet labie aktīvi beigās tiks pievienoti Kipras lielākajai bankai Bank of Cyprus. Savukārt sliktā banka laika gaitā tiks likvidēta.
Tikmēr visi Kipras bankās esošie depozīti, kas pārsniedz 100 000 eiro, tiks aplikti ar vienreizējo nodevu, savukārt noguldījumi, kas nepārsniedz 100 000 eiro, ar nodokli netiks aplikti.
Ar nodevu tiks aplikti kā pašu kipriešu, tā ārzemnieku banku konti. Pie tam jāatceras, ka Kipras banku sistēma ir atkarīga galvenokārt no ārvalstu noguldītājiem, kuru vidū būtisku lomu spēle Krievijas kompānijas un biznesmeņi. Pēc aģentūras Moody’s novērtējuma, Kiprā glabājas aptuveni 30 miljardi ASV dolāru, kas pieder Krievijas bankām un organizācijām. Pašlaik visi šie līdzekļi ir nobloķēti, jo Kipras bankas nestrādā kopš marta vidus un valsts varas iestādes baidās no noguldījumu aizplūšanas. Gaidāms, ka Kipras bankas darbu atjaunos 28. martā.