Kā izmeklēšanā, kuras mērķis ir noskaidrot salas finanšu krīzes cēloņus, skaidroja Kipras prezidents, viņš atradās smagas izvēles priekšā. Eirogrupas sanāksmē martā viņam bija vai nu jāpieņem nodevas noteikšana Kipras bankās noguldītajiem depozītiem vai arī jāpieļauj divu salas lielāko banku sabrukums.
"Es salīdzināju iespējamā divu banku sabrukuma un bankrotējušas valsts sekas. Viņi (eirogrupa) draudēja pārtraukt likviditātes nodrošināšanu mūsu bankām. Ja tas noteiktu, tas nozīmētu valsts bankrotu", skaidroja Anastasiads.
"Divu banku sabrukums bez darba atstātu 6000 cilvēku, un tūkstošiem mazo uzņēmumu bankrotētu, un pastāvētu risks, ka Kiprai būtu jāpamet eiro un ES," piebilda prezidents.
Kā ziņots, naktī uz 25.martu eirozonas finanšu ministri piekrita piešķirt milzīgās finanšu grūtībās nonākušajai Kiprai desmit miljardu eiro starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā. Vienošanās paredzēja, ka visi Kipras bankās esošie depozīti, kas pārsniedz 100 000 eiro, tika aplikti ar vienreizējo nodevu.