Oktobrī vidējā Zemes virsmas gaisa temperatūra bijusi 15,3 grādi pēc Celsija skalas, kas ir par 0,85 grādiem augstāka par vidējo oktobra temperatūru laikposmā no 1991. līdz 2020. gadam un par 0,4 grādiem augstāka par vidējo temperatūru iepriekšējā siltākajā oktobrī 2019. gadā.
Eiropā šā gada oktobris bijis ceturtais siltākais novērojumu vēsturē. Vidējā gaisa temperatūra kontinentā bijusi par 1,3 grādiem augstāka nekā vidējā laikaposmā no 1991. līdz 2020. gadam.
Šāgada globālā vidējā temperatūra laikposmā no janvāra līdz oktobrim ir augstākā novērojumu vēsturē. Tā par 1,43 grādiem pārsniedz pirmsindustriālajā laikmetā no 1850. līdz 1900. gadam reģistrēto vidējo un ir par 0,1 grādu augstāka nekā 10 mēnešu vidējā 2016. gadā, kas līdz šim bijis siltākais novērojumu vēsturē.
Klimata pārmaiņu dienesta Copernicus direktora vietniece Samanta Bērdžesa paziņojumā uzsvērusi, ka 2023. gada oktobrī tika pieredzētas ārkārtējas temperatūras anomālijas – pēc četriem iepriekšējiem mēnešiem, kuros tika pārspēti globālās temperatūras rekordi. "Ar gandrīz pilnīgu pārliecību varam teikt, ka 2023. gads būs siltākais novērojumu vēsturē. Tuvojoties COP28 sanāksmei, steidzama nepieciešamība pēc ambiciozas rīcības klimata pārmaiņu ziņā vēl nekad nav bijusi tik augsta," paziņoja klimata pētniece.
Copernicus apkopojumā arī teikts, ka oktobris bijis sestais mēnesis pēc kārtas, kad Antarktīdas ledus segas laukums attiecīgajā gada laikā bijis rekordmazs – par 11% mazāks nekā vidēji.
Oktobrī nokrišņu apjoms lielākajā daļā Eiropas bijis lielāks nekā vidēji. Vētra Babet plosījās Ziemeļeiropā, vētra Aline atnesa stiprus nokrišņus un plūdus Portugālē un Spānijā. Mitrāks nekā vidēji bijis Ziemeļamerikas dienvidrietumos, daļā Arābijas pussalas, Centrālāzijas un Sibīrijas reģionos, Ķīnas dienvidrietumos, Brazīlijā, Jaunzēlandē un daļā Dienvidāfrikas. Savukārt sausāks par vidējo bijis ASV dienvidos, daļā Meksikas, Austrumāzijā un Austrālijā.