Pēc viņa teiktā bēgļi, kuru varētu būt pārdesmit tūkstoši, Tbilisi patlaban izmitināti skolās, bērnudārzos, pat teltīs bez segām, gultām un citām pirmās nepieciešamības lietām. Par to arī žurnālistiem sūdzējušies bēgļi.
Tbilisi A.Klimovičam izdevies sastapt bēgļus no Dienvidosetijas pierobežas rajoniem, Chinvali un tās tuvumā esošajiem ciemiem. Cilvēki stāsta, ka līdz konflikta sākumam mierīgi dzīvojuši ne vienā vien ciemā līdzās gruzīni un osetīni. Kāda sieviete stāstījusi sava vīra piedzīvoto jau bēgļu gaitās, kad viņš devies atpakaļ uz savu ciemu padzirdīt un pabarot lopus. Uz ceļa mašīnu, kurā bijuši četri vīri, apturējuši bruņoti kareivji, iegrūduši aizturētos vīrus mašīnā, kaut kur veduši, vēlāk, savā starpā nevienojoties krievu un osetīnu karavīram, sagūstītie palaisti vaļā un tālāk ceļu jau kājām desmit kilometru garumā.
A.Klimovičs pastāstīja arī kāda ciema, kas robežojies ar Chinvali pilsētu, iedzīvotāja Visariona Džaparidzes pieredzēto vēl pirms konflikta sākuma. Viņš stāsta, ka no 1.augusta osetīni katru dienu regulāri šāvuši gruzīnu virzienā, taču Gruzijas spēki neatbildēja līdz 6.augustam. “Kādēļ gan gruzīni nevarētu ieviest kārtību savā teritorijā?” par konflikta attīstību neizpratnē ir V.Džaparidze. Viņš arī zinājis teikt, ka osetīni pirms konflikta saasināšanās evakuējuši no pilsētas civiliedzīvotājus, un pilsētu sagrāva jau Krievijas armija ar savu bombardēšanu.