Kodolieroču mazāk, bet modernāki

Pašlaik kodolieroči ir deviņu valstu rīcībā. No kopā pasaulē esošajiem 13 865 kodolieročiem vairāk nekā 91% ir divu valstu - ASV (6185) un Krievijas (6500) - rīcībā. No tiem kaujas gatavībā ir ASV ir 1775, bet Krievijai 1600 kodolieroči, bet pārējie ir uzglabāšanā vai gaida savu kārtu uz deaktivizāciju. 

Kodolvalstu topā trešo vietu ieņem Francija ar 300 kodolieročiem, no kuriem 280 ir kaujas gatavībā. Seko Ķīna ar 290 kodolieročiem, Lielbritānija ar 200, Pakistāna 150-160, Indija ar 130-140 kodolieročiem. 

Mazāk par 100 kodolieročiem ir Izraēlas rīcībā, un tiek lēsts, ka Ziemeļkorejas arsenālā varētu būt 20-30 kodolieroči. Nav ziņu par to, cik no tiem ir kaujas gatavībā.

Aplēsts, ka salīdzinājumā ar 2018. gadu, 2019. gada sākumā pasaulē kodolieroču skaits sarucis par 600. Tomēr SIPRI pārstāvis un bijušais ANO ģenerālsekretāra vietnieks Jans Eliasons izceļ, ka tas notiek uz arsenālu modernizācijas rēķina - ieroču kļūst mazāk, bet tie potenciāli kļūst vēl bīstamāki.

Par lielāko daļu sarukuma parūpējās ASV un Krievija, kas 2010. gadā noslēgtā līguma New START ietvaros paredz pakāpenisku stratēģiskā kodolbruņojuma samazināšanu. Ja abas puses nevienosies par līguma termiņa pagarināšanu, pēc 2021. gada tas vairs nebūs spēkā. Pašlaik par līguma termiņa pagarināšanu sarunas nenotiek. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju pasaulē, eksperti ir skeptiski par iespējām pagarināt līguma termiņu.

Vienlaikus gan Krievijā, gan ASV uzsāktas vērienīgas kodolbruņojuma modernizācijas programmas, lai modernizētu gan pašas kaujas galviņas, gan metodes, kā tās precīzi nogādāt līdz mērķiem ar raķešu vai aviācijas palīdzību.

ASV Aizsardzības ministrija pērn ieskicēja plānus, kas paredz ne tikai jau esošā bruņojuma modernizāciju, bet jaunu kodolieroču izstrādi.

Modernizācija notiek arī valstīs ar ievērojami mazāku kodolarsenālu - gan Ķīna, gan Indija, gan Pakistāna investē kodolieroču ražošanas tehnoloģiju modernizācijā. Eksperti pieļauj, ka šīs valstis tuvākās dekādes laikā plāno palielināt savā rīcībā esošo kodolieroču skaitu.

Jāatzīmē gan, ka liela daļa valstu nesniedz pilnīgu un caurspīdīgu informāciju par sava kodolarsenāla apmēriem un ar to saistītajām darbībām. Piemēram, Indija un Pakistāna mēdz paziņot par nesējraķešu izmēģinājumiem, taču citu informāciju par saviem kodolarsenāliem tur aiz atslēgas.