Lai gan Irānas ārpolitikas jautājumus izlemj Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei, nevis parlaments, Ārpolitikas un nacionālās drošības komitejas vadītāja izteikumi apliecina Teherānas izaicinošo nostāju pret Rietumu prasībām apturēt tās pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu.
Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir atomieroču radīšana, bet Teherāna apgalvo, ka tai nepieciešams līdz 20% bagātināts urāns, lai nodrošinātu degvielu medicīniskās izpētes reaktoram. Šāds urāns var tikt izmantots kā degviela kodolreaktoros, bet, ja to bagātina līdz 90% līmenim, to var izmantot arī atombumbu ražošanai. Irāna ražo arī urāna izotopu U-235, kas var tikt izmantots atomelektrostacijās.
Norādot uz Irānas augošajiem bagātinātā urāna krājumiem, Izraēla pagājušajā nedēļā pauda bažas, ka islāma valsts jau 2013.gada vidū var būt spējīga radīt kodolieroci. Rietumu eksperti savukārt uzskata, ka vēl paies pāris gadi, līdz Irāna spēs radīt kodolieročiem bruņotas raķetes.
Pasaules lielvaras, tostarp Krievija, Ķīna un ASV, vēlas, lai Irāna aptur urāna bagātināšanu līdz 20%, izved no valsts esošos bagātinātā urāna krājumus un slēdz urāna bagātināšanas rūpnīcu. Irāna savukārt vēlas, lai lielvaras atzīst Teherānas tiesības uz urāna bagātināšanu un mazina pret Irānu vērstās sankcijas.
Visas trīs kodolsarunu kārtas, kas notikušas kopš aprīļa, beigušās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Lielvarām jāzina, "ja šīs sarunas turpināsies nākamgad, Irāna nevar garantēt, ka saglabās bagātināšanu 20% robežās. Šī bagātināšana, visticamāk, pieaugs līdz 40% vai 50%," norādīja parlamenta Ārpolitikas un nacionālās drošības komitejas vadītājs.