Marksistu armija
FARC līderis M.Marulanda bija aptuveni 78 gadus vecs. Par viņa nāvi ziņots jau neskaitāmas reizes, tomēr šoreiz varas iestādes esot saņēmušas informāciju no uzticamiem avotiem.
M.Marulanda esot miris vai nu ar sirdslēkmi, vai arī bombardēšanas laikā, kad Kolumbijas valdības spēki apšaudīja viņa džungļu nometni. M.Marulandas nāve tiek vērtēta kā smags trieciens FARC, kas ir lielākais un bīstamākais Kolumbijas nemiernieku grupējums.
Marksisma ideju pārņemtais zemnieku dēls M.Marulanda nodibināja FARC ap 1964.gadu, iesaistoties pilsoņu karā pret Kolumbijas valdību. Nelielais grupējums ar laiku kļuva par spēcīgu nemiernieku armiju, kas kontrolēja lielu daļu Kolumbijas teritorijas. Uzplaukuma laikā FARC apvienoja līdz pat 20 000 kaujinieku.
Narkotiku nauda
Pēdējos gados grupējuma ietekme ir mazinājusies, jo Kolumbijas valdībai ar ASV atbalstu izdevies iedragāt FARC varenību. Nemiernieki faktiski atteikušies no komunistiskās ideoloģijas un kļuvuši par noziedzīgu grupējumu, kas piepelnās ar narkotiku tirdzniecības piesegšanu un ķīlnieku sagrābšanu. ASV un Eiropas Savienība uzskata FARC par teroristisku grupējumu.
FARC ir būtiska loma Kolumbijas kokaīna tirdzniecībā, kas noziedzniekiem nodrošina lielu peļņu. Grupējuma gūstā Kolumbijas džungļos tiek turēti simtiem ķīlnieku, par kuru atbrīvošanu tiek prasīta nauda un FARC priekšnoteikumu izpildīšana. Kaujinieku skaits gan ir samazinājies līdz aptuveni 9000, jo Kolumbijas prezidents Alvaro Urive cīņu pret FARC pasludinājis par vienu no savām prioritātēm. Viņš piedāvā amnestiju kaujiniekiem, ja viņi noliks ieročus un atbrīvos ķīlniekus. Kolumbijas valdība arī saņem miljardiem dolāru vērtu palīdzību no ASV, kas domāta nemiernieku sakaušanai un narkobiznesa apkarošanai. Pēc ekspertu domām, vadoņa nāve varētu tuvināt FARC izjukšanu. "FARC ir kā mirstošs milzis. Tas mirst lēnām, bet šis ir beigu sākums," aģentūrai Reuters stāsta Kolumbijas politikas analītiķis Pavlo Kasass.