Jaunākais vārds bēdzēju sarakstā ir Francijas naftas gigants Total, kas nolēmis atsaukt ieplānotās investīcijas Irānā un nepiedalīties desmit miljardu ASV dolāru vērtajā dabasgāzes lauku apguvē saspringtās politiskās situācijas dēļ. Oficiāli uzņēmumi paziņo, ka saspringtās situācijas dēļ ir riskanti investēt Irānā, tādēļ uz laiku aiziet no valsts. Taču ne mazāk svarīgs iemesls ir ASV, Eiropas valstu un Izraēlas valdību izdarīties spiediens pārtraukt sadarbību ar Irānu, kas tiek apsūdzēta centienos iegūt atomieročus, raksta avīze International Herald Tribune.
Neizturēja spiedienu
"Mēs uzskatām, ka pašreizējos apstākļos Irānā nav iespējams strādāt. Taču Irāna mūs joprojām interesē," Total preses pārstāves Patrīcijas Merī nolasītais oficiālais preses paziņojums apliecina, ka arī franči par formālo iemeslu min draudīgo situāciju Āzijas valstī. Taču kompānijas vadītāja Kristofa de Maržerī tūlīt pēc aiziešanas teiktais laikrakstam Financial Times mudina domāt, ka Total šo to noklusē. Kompānijas politikas veidotāju acīmredzot vēl nenoslīpētajā komentārā teikts, ka kompānija "investējot Irānā, uzņemtos pārāk lielu politisko risku, jo tad cilvēki teiktu: Total dara visu naudas dēļ".
Total aiziešana no Irānas notika dienu pēc tam, kad pēdējos gados rietumu līderiem spēcīgas galvassāpes sagādājusī valsts izmēģināja raķetes, un ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komisijas vadītājs Hovards Bermans aicināja sodīt visas kompānijas, kas sadarbojas ar Irānu.
"Mums jau desmitgadēm ilgi ir likums, kas pieprasa šādas sankcijas, taču tas nekad nav izmantots," H.Bermana sūkstīšanos citē aģentūra Bloomberg, "mūsu sabiedrotajiem Eiropā un viņu korporācijām pienācis laiks pārtraukt investēt Irānā."
Maijā no gāzes lauku apguves projekta South Pars izstājās lielākā Eiropas naftas kompānija Royal Dutch Shell un Spānijas Repsol, un tagad tajā vairs nav palikusi neviena rietumvalstu pārstāve.
"Total lēmums nav pārsteigums. Ir grūti atvairīt tādu spiedienu," britu laikrakstam The Times notiekošo komentēja Arābu centra naftas pētījumiem direktors Frānsiss Perēns.
Atdod vietu Maskavai
Lai arī Total uzstāj, ka nav mainījusi stratēģiju un kādu dienu atsāks kopdarbu ar seno partneri Irānu, no stratēģiskā viedokļa raugoties, eiropiešiem varētu sanākt pat nožēlot rīkošanos politisku apsvērumu dēļ. South Pars laukos, kas atrodas Irānas un Kataras teritorijā, atrodas ap 14 triljoniem kubikmetru jeb 8 procenti no visām pasaules dabasgāzes rezervēm. Tagad to apgūšanā no ārzemniekiem palicis vien Malaizijas uzņēmums Petronas.
Enerģētiskā bada laikos lieli gāzes lauki ilgi nepaliek tukši. Šo vārdu patiesumu apliecinājis Krievijas Gazprom vadītājs Aleksejs Millers, kurš noslēdzis sadarbības līgumu ar Irānas prezidentu Mahmūdu Ahmadinedžādu par palīdzību naftas un gāzes lauku izpētē. Arī ķīnieši interesējas par milzīgajiem krājumiem. Tagad sliktākais scenārijs varētu būt tāds, ka Gazprom kontrolē nonāk gandrīz visas lielākās dabasgāzes krātuves ap Eiropu un tādējādi vecā pasaule kļūst patiešām atkarīga no Krievijas labvēlības.
Taču rietumu analītiķi pagaidām nesaskata draudus rietumu interesēm. "Gazprom nav zināšanu par sašķidrinātās gāzes eksportēšanu, un tā nevarēs iztikt bez starptautisko naftas kompāniju palīdzības," mierina Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta gāzes pētniecības nodaļas direktors Džonatans Sterns. Tas nozīmē, ka pasaules lielākais dabasgāzes ieguvējs Gazprom pagaidām nespēs pievākt sev vēl vienu gardu kumosu.
Mazāks piedāvājums
Tomēr bažas rada fakts, ka gāzes šķidrināšanas rūpnīcas celtniecības iesaldēšana aizkavēs Irānas dabas resursu ieplūšanu tirgū. Pasaule patērē aizvien vairāk enerģijas, tādēļ Irānas dabasgāze tiek gaidīta atplestām rokām.
Irāna apgalvo, ka ap 2014.?gadu varētu saražot 77 miljonus tonnu gadā, kas ir divreiz vairāk, nekā pārdod pasaules lielākais eksportētājs — Katara. Taču sankcijas varētu sagraut irāniešu sapņus, jo tā nespēj sagatavot gāzi eksportēšanai nepieciešamā stāvoklī.
"Irāna pašlaik nevar pati piekļūt ārvalstu nozīmīgākajām tehnoloģijām sašķidrinātās gāzes projekta īstenošanai, tādēļ tā pašreizējo sankciju laikā nevarēs ievest ekipējumu un attīstīt zināšanas saviem spēkiem," enerģētikas analītiķis no konsultāciju firmas Global Insight Semjuels Cižuks uzskata, ka rietumnieku aiziešana varētu būt iedarbīga metode. "Šādas zināšanas par šķidrināšanas rūpnīcu būvēšanu ir šaurai starptautisko kompāniju grupai, tādēļ Irānai būs gandrīz neiespējami progresēt uz savu roku," aģentūrai Reuters stāstīja Tuvo Austrumu speciālists. Gāzes atdzesēšanai līdz šķidram agregātstāvoklim vajadzīgas īpašas tehnoloģijas, kādas ražo galvenokārt pašreizējie ienaidnieki ASV.
Alternatīva ir pieslēgšanās Nabucco cauruļvadam no Vidusāzijas uz Eiropu, taču speciālisti saka, ka tas ir maz ticams. Tas nozīmē, ka Irānai vien būs jāsauc atpakaļ bēgļi.
"Ja apstākļi mainīsies, Eiropas kompānijas atgriezīsies gada vai divu laikā. Tik lielu apmēru krājumus nevar ignorēt," uzskata Energy Contract Company gāzes eksperts Naiels Trimbls. "Tagad tās vilcina laiku, iesaistoties citos projektos. Taču tās noteikti grib atgriezties un uz ilgu laiku," ir pārliecināts kompānijas Wood Mackenzie Tuvo Austrumu un Āfrikas enerģētikas lietu analītiķis Ross Milans.