gadā.Aģentūras vadītājs Tomass Krīgers, ar pētījumu iepazīstinot žurnālistus, atzina, ka sociālās komunikācijas vietņu izmatošanas labējo ekstrēmistu propagandai "dramatiski pieaugusi"."Mēs nedrīkstam dot platformu galēji labējiem un viņu propagandai," uzsvēra Krīgers.Viņš norādīja, ka pašām interneta vietnēm jārūpējas par neonacistu materiālu aizvākšanu un aktīvāk jāuzrauga par pašu izstrādāto uzvedības noteikumu ievērošana, panākot, ka citi vietņu lietotāji informētu administratorus par aizskarošu videomateriālu un saukļu parādīšanos."Mums nepieciešami lietotāji, kas aizstāv mūsu pamatvērtības un apkaro neonacistus," piebilda Krīgers.Savukārt Štefans Glāzers, kurš vada galēji labējo aktivitāšu pētniecības nodaļu organizācijā "jugendschutz.net", norādīja, ka neonacisti rasistisko saturu bieži maskē ar kodētiem vēstījumiem.Kā piemēru viņš minēja nesen publiskoto videoierakstu, kurā vīri baltās maskās pa tuksnesīgām ielām nes lāpas. Glāzers norādīja, ka tas esot simbolizējis vācu tautas bojāeju, pateicoties imigrācijai.Tikmēr Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs šomēnes publiskotajā ziņojumā apgalvo, ka labējo ekstrēmistu skaits pēdējā gada laikā samazinājies par 1600 un ka visā valstī šobrīd esot aptuveni 25 000 neonacistu.Tajā pašā laikā potenciāli vardarbīgo neonacistu skaits pieaudzis no 600 līdz 5600.
Krasi pieaug neonacistu propaganda sociālās komunikācijas vietnēs
Vācijas neonacisti savas ideoloģijas izplatīšanai un jaunu biedru vervēšanai arvien aktīvāk izmanto tādas sociālās komunikācijas vietnes kā "Facebook" un "YouTube", liecina ceturtdien publiskotais pētījums.Federālā politisko pētījumu aģentūra vēsta, ka pagājušajā gadā Vācijā sociālajos tīklos reģistrēti aptuveni 6000 labējo radikāļu vēstījumu, kas ir trīskārt vairāk nekā 2009.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.