Diena.lv jau vēstīja, ka Prokopčuks, neskatoties uz otra kandidāta esamību, kļuvis par favorītu cīņā par Interpola prezidenta amatu, lai gan Maskava tiek kritizēta par starptautiskās policijas organizācijas negodprātīgu izmantošanu politisko oponentu vajāšanai.
Ģenerālmajors Prokopčuks no 2006. līdz 2011. gadam bija Krievijas Iekšlietu ministrijas Interpola Nacionālā centrālā biroja priekšnieka vietnieks, bet pēc tam kļuva par tā vadītāju. 2016. gadā ģenerālmajors kļuva ar Interpola viceprezidentu.
Kremļa kritiķis, britu uzņēmējs Bils Brauders, kura advokāts Sergejs Magņitskis 2009. gadā mira Krievijas ieslodzījuma vietā, paziņojis, ka šis ir uzskatāms par Vladimira Putina mēģinājumu izvērst savu ietekmi.
"Šeit ir telpa, kur Putins centīsies paveikt savu līdz šim grandiozāko operāciju: pārņemt Interpolu, lai viņš var izplest savus kriminālos taustekļus uz visiem zemeslodes stūriem," mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja uzņēmējs. Brauderam pirmdien Krievija izvirzīja jaunas apsūdzības.
Forbes raksta, ka Krievija nebūt nav vienīgā valsts, kas izmanto savu ietekmi Interpolā, lai vajātu savus politiskos ienaidniekus, tomēr ir viena no aktīvākajām, kas to dara. Medijs norāda, ka tieši šī brīža kandidāts Prokopčuks ir bijis tas, ar kura gādību Interpols izmantots, lai vajātu Brauderu, igauņu politiķi Ēriku Nilu Krosu un daudzus citus.
Portāls Kyiv Post vēsta, ka arī Ukrainā valda bažas par organizācijas nākotni, ja tā vadībā nokļūst Kremlim pietuvinātais drošībnieks.
"Mēs sadarbojamies ar ukraiņiem, lai to novērstu," izdevumam sacījis Kremļa kritiķis un bijušais parlamentārietis Iļja Ponomarevs, kurš šobrīd dzīvo Kijevā. Politiķis piebildis, ka šis ir "cilvēks, kurš parakstīja aresta ordeņus pret mani un maniem draugiem". Viņš ir pārliecināts, ka Krievija izmantos jauno vadītāju, lai vērstos arī pret Ukrainu.
Domnīcas Atlantic Council pētnieks Eidrians Karatnuckis norādījis, ka Prokopčuka ievēlēšana "sūtītu nepareizo ziņojumu". Ukrainas valdības amatpersonas, Rietumu valstu atbalstītas, centīsies novērst Krievijas kandidāta ievēlēšanu, kurai būtu jānotiek 21. novembrī Dubaijā.
Tikmēr, kā ziņo Financial Times, pati organizācija mudina Ķīnu atklāt vairāk informāciju par korupcijas lietu, kurā apsūdzēts līdzšinējais vadītājs Mens Hunvei. Kā raksta medijs, šis gadījums kārtējo reizi apliecina, ka Interpols ir pārāk viegli ietekmējams no negodprātīgu valstu puses.
Starptautiskā kriminālpoliciju organizācija – Interpols – kopš 1923. gada ir organizācija ar visdaudzpusīgāko un teritoriāli visplašāk aptverto starptautiskās sadarbības sistēmu pasaulē. Interpola sastāvā pašlaik ir 192 dalībvalstis, liecina informācija Valsts policijas mājaslapā.
Interpola galvenie darbības virzieni ir cīņa pret organizēto noziedzību, ieroču un narkotiku kontrabandu, terorismu, cilvēku tirdzniecību (tai skaitā prostitūciju), automašīnu un mākslas priekšmetu zādzībām, ekonomiskiem un finanšu noziegumiem – noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanu, kredītkaršu viltošanu, starptautiskā likumpārkāpēju un bezvēsts pazudušo personu meklēšana, noziedznieku izdošana, noziegumi pret apkārtējo vidi un citi starptautiskie noziegumi.
Interpol nav čeka
Par kremļa troļļiem
tik tiešām