Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs piektdien ieradās vizītē Ķīnā, lai stiprinātu attiecības ar Pekinas režīmu, ko Maskava uzskata par vērtīgu sabiedroto uz starptautiskās politikas skatuves. Ceļojums uz Ķīnu ir pirmā lielā D.Medvedeva ārvalstu vizīte kopš stāšanās Krievijas prezidenta amatā, un viņa izvēlētais austrumu virziens tiek vērtēts kā simbolisks solis, kas liecina par Kremļa vēlmi iegūt sabiedrotos cīņā pret Rietumu ietekmi.
Kopīgas intereses
2000.gadā, kad par Krievijas prezidentu kļuva Vladimirs Putins, viņa pirmā lielā ārvalstu vizīte bija brauciens uz Lielbritāniju. D.Medvedeva padomnieki gan uzsver, ka jaunais prezidents negrasās atstāt novārtā attiecības ar Rietumiem.
Ķīnas galvaspilsētā D.Medvedevs tikās ar prezidentu Hu Dziņtao un uzsvēra, ka abas valstis ir "stratēģiski partneri". Krievijas prese secina, ka abas valstis vieno vēlme samazināt ASV ietekmi pasaulē. "Maskavai un Pekinai pēdējos gados ir kopīgi politiskie principi. Galvenie no tiem ir nepatika pret vienpolāro pasaules kārtību ar ASV priekšgalā, cīņa pret "krāsaino revolūciju" izplatīšanos, kā arī Maskavas un Pekinas iecienītā tēze par nepieciešamību ievērot vietējo specifiku demokrātijas attīstībā," raksta Krievijas laikraksts Kommersant. D.Medvedevs un Hu Dziņtao parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā uzsvēra, ka visas valstis drīkst aizstāvēt cilvēktiesības, atbilstoši savām īpatnībām. Krievija un Ķīna arī vienoti nosodīja ASV plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmu. Abas valstis atbalsta līgumu, kas aizliegtu ieroču sistēmu izvietošanu kosmosā.
Partneri un konkurenti
Krievija un Ķīna ir Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) līderes un izmanto šo organizāciju, lai radītu pretsvaru NATO un cīnītos pret rietumvalstu ietekmi Vidusāzijā. Taču vienlaikus Maskava un Pekina ir konkurentes, kas spēkojas par piekļūšanu Vidusāzijas eneregoresursiem. D.Medvedevs pirms ierašanās Ķīnā paguva paviesoties Kazahstānā, kur mēģināja nostiprināt Maskavas ietekmi. "Krievija raizējas par Ķīnas kluso izplešanos Vidusāzijā. Maskava pieradusi uzskatīt Vidusāziju par savu teritoriju," secina Krievijas politikas analītiķis Fjodors Lukjanovs.
Pagaidām nevirzās uz priekšu plāni par Krievijas naftas un gāzes piegādi Ķīnai. Lielākās domstarpības ir par cenu, jo Krievijas naftas uzņēmuma Rosņeftj eksperti aprēķinājuši, ka zaudētu 40 dolāru par katru tonnu, kas tiktu piegādāta Ķīnai, nevis eksportēta uz Rietumiem.