Lagarda atklāja, ka plāno nostrādāt pilnu piecu gadu termiņu SVF izpilddirektores postenī.
Iepriekš bija izskanējusi informācija, ka Lagardas iespējamā kandidatūra apspriesta Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunās.
Jau ziņots, ka par vienu no reālākajiem kandidātiem uz EK prezidenta posteni tiek uzskatīts bijušais Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers. Taču pret viņa virzīšanu šim amatam asi iebilst Lielbritānija.
Lielbritānija iestājas pret Junkera iespējamo iecelšanu EK prezidenta amatā, apgalvojot, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pagājušajā mēnesī vēlētāji visā kontinentā noraidījuši viņa pārstāvēto pozīciju.
EP tikmēr uzstāj, ka Junkeram ir demokrātiskas tiesības uz šo amatu, jo viņš pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), kas EP vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās ES dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem "jāņem vērā" EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē "ņemt vērā" vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons vēlas, lai nākamo EK prezidentu izvēlas ES dalībvalstu līderi.