Fonda vadītāja paudusi viedokli, ka gadījumā, ja situācija Ukrainā netiks veiksmīgi atrisināta, tās negatīvā ietekme uz globālo ekonomiku varētu būt plašāka.
Šādu draudu novēršanai ir "nepieciešamas ne vien labas politikas, bet arī labi politiķi. Abi ir būtiski, lai veicinātu globālās ekonomikas pārslēgšanos uz lielāku ātrumu," norādīja Lagarda.
Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā SVF paziņoja, ka Ukrainas palīdzības programmas apjoms veidos 14 līdz 18 miljardus ASV dolāru.
Sākotnējā vienošanās paredz Ukrainai noteikt smagas reformas, kas radīs ievērojamu ietekmi uz valsts ekonomiku un iedzīvotājiem.
SVF misijas vadītājs Ukrainā Nikolajs Georgijevs norādīja, ka SVF aizdevums veidos daļu no plašākas finanšu palīdzības, ko nodrošinās citas valdības un aģentūras, tās kopējam apjomam nākamo divu gadu laikā sasniedzot 27 miljardus dolāru.
Eksperti gan SVF centienus palīdzēt Ukrainai pagaidām vērtē piesardzīgi, ņemot vērā valsts nestabilo situāciju un Ukrainas iepriekšējo ne pārāk veiksmīgo sadarbību ar SVF.
Plānota SVF palīdzības programma Ukrainai būs viena no lielākajām, kādā fonds ir iesaistījies, tomēr tā būtiski atpaliek no 30 miljardiem dolāru, ko fonds piešķīra Īrijai, un Grieķijai aizdotajiem 64 miljardiem dolāru.
Eksperti gan norāda, ka Ukrainas krīze būtiski atšķiras no eirozonas valstīs pieredzētajām, pirmkārt, ar to, ka Ukrainas pašreizējā valdība pie varas ir vien kopš šā gada februāra.
Tāpat Ukraina arī tikko ir piedzīvojusi Krievijas īstenoto Krimas aneksiju.
"SVF piedzīvoja daudz saspringtus brīžus eirozonas parādu krīzē, cenšoties saskaņot dalībvalstu dažādās pozīcijas. Tomēr situācija Ukrainā rada daudz lielākus riskus," norāda bijusī SVF amatpersona Domeniko Lombardi.
Lai izpildītu SVF prasības, Ukrainas valdībai nāksies īstenot sāpīgus taupības pasākumus, kuru apjoms varētu sasniegt par 2,5% no Ukrainas iekšzemes kopprodukta.
Jaunā Ukrainas valdība gan ir apņēmības pilna SVF prasības īstenot.
Pēdējo sešu gadu laikā SVF piešķīra Ukrainai divas kredītlīnijas: 16,4 miljardu dolāru 2008.gadā un 15,1 miljarda dolāru - 2010.gadā.
Tomēr abas programmas tika apturētas, jo Ukrainas tā brīža valdības attiecās īstenot smagas fiskālās un finanšu reformas.Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda izteikusies, ka ģeopolitiskais saspīlējums un it īpaši situācija Ukrainā negatīvi ietekmē īstermiņa globālās ekonomiskās izaugsmes perspektīvas.
Fonda vadītāja paudusi viedokli, ka gadījumā, ja situācija Ukrainā netiks veiksmīgi atrisināta, tās negatīvā ietekme uz globālo ekonomiku varētu būt plašāka.
Šādu draudu novēršanai ir "nepieciešamas ne vien labas politikas, bet arī labi politiķi. Abi ir būtiski, lai veicinātu globālās ekonomikas pārslēgšanos uz lielāku ātrumu," norādīja Lagarda.
Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā SVF paziņoja, ka Ukrainas palīdzības programmas apjoms veidos 14 līdz 18 miljardus ASV dolāru.
Sākotnējā vienošanās paredz Ukrainai noteikt smagas reformas, kas radīs ievērojamu ietekmi uz valsts ekonomiku un iedzīvotājiem.
SVF misijas vadītājs Ukrainā Nikolajs Georgijevs norādīja, ka SVF aizdevums veidos daļu no plašākas finanšu palīdzības, ko nodrošinās citas valdības un aģentūras, tās kopējam apjomam nākamo divu gadu laikā sasniedzot 27 miljardus dolāru.
Eksperti gan SVF centienus palīdzēt Ukrainai pagaidām vērtē piesardzīgi, ņemot vērā valsts nestabilo situāciju un Ukrainas iepriekšējo ne pārāk veiksmīgo sadarbību ar SVF.
Plānota SVF palīdzības programma Ukrainai būs viena no lielākajām, kādā fonds ir iesaistījies, tomēr tā būtiski atpaliek no 30 miljardiem dolāru, ko fonds piešķīra Īrijai, un Grieķijai aizdotajiem 64 miljardiem dolāru.
Eksperti gan norāda, ka Ukrainas krīze būtiski atšķiras no eirozonas valstīs pieredzētajām, pirmkārt, ar to, ka Ukrainas pašreizējā valdība pie varas ir vien kopš šā gada februāra.
Tāpat Ukraina arī tikko ir piedzīvojusi Krievijas īstenoto Krimas aneksiju.
"SVF piedzīvoja daudz saspringtus brīžus eirozonas parādu krīzē, cenšoties saskaņot dalībvalstu dažādās pozīcijas. Tomēr situācija Ukrainā rada daudz lielākus riskus," norāda bijusī SVF amatpersona Domeniko Lombardi.
Lai izpildītu SVF prasības, Ukrainas valdībai nāksies īstenot sāpīgus taupības pasākumus, kuru apjoms varētu sasniegt par 2,5% no Ukrainas iekšzemes kopprodukta.
Jaunā Ukrainas valdība gan ir apņēmības pilna SVF prasības īstenot.
Pēdējo sešu gadu laikā SVF piešķīra Ukrainai divas kredītlīnijas: 16,4 miljardu dolāru 2008.gadā un 15,1 miljarda dolāru - 2010.gadā.
Tomēr abas programmas tika apturētas, jo Ukrainas tā brīža valdības attiecās īstenot smagas fiskālās un finanšu reformas.