Izmeklēšanu īstenoja Āfrikā strādajošas humanitāras organizācijas darbinieks Gorans Bjorkdāls, kurš pēdējo trīs gadu laikā spējis atrast un aptaujāt virkni aviokatastrofas liecinieku.
Pēc aculiecinieku vārdiem, lidmašīnu, kurā atradās D. Hamaršelds, virs toreizējās Ziemeļrodēzijas teritorijas notriekusi cita, mazāku izmēru lidmašīna. Kā noskaidrojis G. Bjorkdāls, lidmašīnas avārijas vietu vēl vairākas stundas pirms tika oficiāli paziņots par katastrofas vietas atrašanu, bija aplenkuši Ziemeļrodēzijas drošības spēki. Laikraksts uzskata, ka šādas vietējo varas iestāžu darbības var liecināt par Lielbritānijas, kura tolaik pārvaldīja šo teritoriju, apņemšanos noslēpt katastrofas patiesos cēloņus.
Atbilstoši The Guardian rīcībā esošajai informācijai, izmeklēšana, kas tika veikta uzreiz pēc katastrofas, bija formāla. Bez tam vairāki lidmašīnas avārijas aculiecinieki nekavējoties tika apcietināti, bet viens no lidmašīnā esošajiem cilvēkiem, kas izdzīvoja aviokatastrofas rezultātā, tika atstāts nomirt vietējā slimnīcā.
1961. gada 17. septembra naktī, kad notika katastrofa, D. Hamaršelds lidoja uz Ndolas pilsētu, kur viņam bija paredzētas ar Katangas – no Kongo atdalījušās separātistu reģiona, līderriem. Kā teikts publikācijā, D. Hamaršelds jau tolaik nojauta, ka Londona atbalsta separātistus un nevēlas pamiera noslēgšanu.
G. Bjorkdāls arī atradis telegrammas, no kurām izriet, ka Lielbritāniju un ASV bija sadusmojis tas, ka ANO ģenerālsekretārs sankcionēja miera uzturēšanas operāciju Kongo, lai atbalstītu oficiālās varas iestādes. Tiek uzskatīts, ka Katangas, kas ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, separātisti balstījās uz rietumu algotņiem un kalnrūpniecības kompānijām.
Kas tieši notrieca ANO ģenerālsekretāra lidmašīnu, G. Bjorkdāls tomēr nav spējis noskaidrot.
Versija par to, ka D. Hamaršelda lidmašīna tika notriekta, neizskan pirmoreiz. Vēl 1992. gadā divi viņa bijušie palīgi publicēja vēstuli, kurā apgalvoja, ka ANO ģeneralssekretāra lidmašīnu notriekuši algotņi, kuri darbojušies rietumu kompāniju interesēs. Vēstules autori uzskatīja, ka algotņi izdarījuši brīdinājuma šāvienu, mēģinot piespiest D. Hamaršeldu piezemēties kādā citā vietā, iespējams, uz sarunām, tomēr nejauši notriekuši lidmašīnu.
Jāpiebilst, ka D. Hamaršelds ir vienīgais cilvēks pasaulē, kuram Nobela miera prēmija tika piešķirta pēc nāves.