Repsol par savu daļu uzņēmumā no ķīniešiem vēlējās saņemt 10 miljardus ASV dolāru, pie kam par sarunām nebija paziņots oficiālajai Buenosairesai. Formālu pieprasījumu piekrist darījumam Argentīnas prezidentei Kristīnei Kiršnerei bija paredzēts nosūtīt tikai pēc visu pārējo procedūru pabeigšanas.
Sinopec ir Repsol partneris Brazīlijā, kur tam pieder aptuveni 40 procenti Spānijas kompānijas vietējās apakšvienības akciju.
Kristīna Kiršnere 17. aprīlī paziņoja, ka Argentīnas valdība pārņem kontroli pār YPF operācijām. Vienlaikus Argentīnas prezidente nosūtīja Kongresam likumprojektu par kompānijas nacionalizāciju. Lēmumu par Repsol piederošo 57,4 procentu kompānijas akciju vērtību pieņems Argentīnas tiesa.
Argentīnas varas iestāžu lēmums vienpusējā kārtā nacionalizēt YPF izraisījis virknes rietumvalstu neapmierinātību. Tā Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs nosauca Buenosairesas darbības par neattaisnojamām, bet Meksikas prezidents Felipe Kalderons nosodīja K. Kiršneri, sakot, ka valstij nav jānodarbojas ar ekspropriācijām, ja tā tā cer piesaistīt ieguldījumus no ārvalstīm.
Savukārt Repsol vadītājs Antonio Brufau uzsvēra, ka Argentīnas darbības „nepaliks nesodītas”. Kompānija pieprasīs no valsts valdības par savu daļu 10 miljardus dolāru, jo tāda pašlaik ir to tirgus vērtība. Tomēr Argentīnas valdība paziņojusi, ka pati novērtēs kompāniju.
Par galveno iemeslu YPF nacionalizācijai kļuva Argentīnas centieni nodrošināt naftas un gāzes ieguves pieaugumu valstī. Kopš laika, kad Repsol ieguva YPF, ieguves apjomi stabili krītas, un 15 gados samazinājušies par gandrīz trešdaļu, novedot pie tā, ka Argentīna, kura savulaik bija naftas un gāzes eksportētāja, tagad spiesta energoresursus importēt.