Laiks uz Lībiju

Meļi vairs nemelo smalki un ticami, bet gan primitīvi, atklāti un nekaunīgi, bet tie, kas nemelo, neiedziļinās kādas ziņas rada, ka tika kaut ko kaut kā uzskribelēt un palaist. Tādējādi formālās organizācijas zaudē sabiedrības uzticību. Katram domājošam cilvēkam, kurš interesējas par sabiedrisko dzīvi, ir skaidrs, ka oficiālām versijām ticēt nevar un ka bieži viss ir pilnīgi pretēji kā vēsta oficiālie paziņojumi.

un šis rakstīs visu, ko šim prasīs

Atkal kārtējie Kļimoviča meli!!! Kāpēc latviešiem cenšas iebarot šitās muļķības???

propoganda! Un kāpēc nerunā par to, ka nošaut ģenerāli bija noziegums?

Patiesāka/autentiska informācija pr šo karu un tā rezultātu, ko Latvijas mēdiji neatspoguļo:

Ati, vai kauna nav?

izlasīju un izvēmos

Agrāk Klimovičs izcelās ar to, ka bija vienīgais Latvijas žurnālists, kas pats pabija "karstajos punktos" un rakstīja aizraujošas reportāžas no notikumu vietām. Taču tagad, jo tālāk, jo trakāk - ja būtu 1.aprīlis, noturētu šo komjauniešu avīzes cienīgo raksteli par joku.

...'sevisķi sķiru cīna saasinājās 1939. gada beigās un 1940 .gada piemajā pusē. pasistiskā kliķe pastiprināja represijas pret demokrātiski noskaņotiem strādniekiem...tas bija likumsakarīgs, gadu desmitiem ilgas sķiru cīņas atrisinājums...plašas ir arī mūsu ekonomiskās un sociālās dzīves attīstības poitences iespejas. Ekonomikā kļuva pieejamas visas lielās valsts izejvielu bagātības....- turpināja L. Brezņevs- mūsu ceļš ir taisnības ceļš, brīvības ceļš, tas ir tautas laimes ceļš... ( autors. P Kalītis)

"- Griba ir , bet spēka nav- toreiz tauta varēja dzirdēt ironiskas piezīmes par fasistisko varasvīru 'brīvprātīgo" atkapšanos. lai izdevīgā brīdī atgrieztos un izrēķinātos ar revolūciju, kā tie jau bija darījusi agrāk, apšaudami revolucionārus. - laiks viņiem iet vēstures mēslainē. .... ( raksta autors P. Kalītis). Interesenti var sadabūt žurnālu un izlasīt rakstu pilnībā, analogiju konstatēšanai propogandā.

...policijas uzbrukums demonstrantiem, kuri 17. jūlija rītā izgaja Rīgas ielās sveikt Sarkanās armijas karavīrus, bija pēdējā izreķināsanās ar darbaļaudīm.Ziņa par strādnieku piekaušanu, ievainosanu un nošaušanu zibens atrumā izplatījās visā latvijā un izraisīja lielu sašutumu....dažas dienas vēlāk man bija iespēja piedalīties...Robežnieku paggasta mītiņa...Visi...pieprasīja valsts demokratizāciju. Jaunatnes pārstavji dedzīgi runja, ka trūkst iespeju papildināt izglītību...Kā lielus svātkus darbaļaudis sagaidīja 14. un 15. jūluiju, kad notika tautas varas augstaka orgāna- saeimas vēlēšanas... ( Raksts autors-P.Kalītis)

....daudzi... smaka "brīvās latvijas" cietumos un katorgā. fašistiskā diktatūra...bija apliecinājusi savu nespeju nodrošināt ekonomiskās un socialās dzīves attīstību...Bija skaidrs, ka fasistiskā kliķe gatavojās jaunām nodevībām, piekopj prettautisku kursu...Prasmīgi izmantojot darbaļaužu labvelīgo, revolucionāro noskaņojumu, LKP aicināja gāzt fasistisko rezīmu un izveidot demokrātisku tautas valdību... ( autors- P. Kalītis)

hahaha, forši skan:)))))))))))

Es rosinu šī raksta autoru izvirzīt kā pretendentu Gebelsa prēmijai. Viņa uzticība un uzcītība ir apbrīnojama. Viņš turpina tiražēt melus pat tad, kad tiem acīmredzami neviens vairs netic. Viņš man atgādina padomju poļitruku pirmssabrukšanas posmā. Viņi arī stāstīja visādus brīnumus par padomju režīma priekšrocībām un komunisma uzvaru laikā, kad neviens viņiem vairs neticēja. Dažreiz es brīnos - it kā izglītoti cilvēki, bet cik nožēlojami zemiski un maziski savā iztapībā viņi var būt. Par viņiem visgardāk smejās tieši tie, kuriem viņi iztop un, kuru priekšā viņi lien uz vēdera.

Klimovičs apkakājies uz ilgu laiku. Kādreiz likās foršs žurnalists.