Un vienīgais terorisms šeit ir akustiska rakstura: katrs nams, kur tiek atzīmēts priecīgais notikums, cenšas darīt visu, lai viņu skaļruņos indiešu estrādes gabali skanētu visskaļāk. Un, ja jūsu priekšstats par indiešu estrādi veidojies vecu Bolivudas filmu ietekmē – aizmirstiet! Šodienas Indija ir valsts ar strauji augošu ekonomiku un tai atbilstoši straujiem un uzstājīgiem ritmiem. Līdz ar to daudzi starp kāzu namiem dzīvojošie (arī es...) lūdzas, kaut nu pazustu elektrība. Šai vietai netipisks lūgums, jo parasti tas arī bez visas lūgšanas notiek regulāri, sagādājot visiem ne mazums neērtību. Šajās dienās tās visas šķiet nesvarīgas salīdzinājumā ar kaut nelielo klusuma brīdi, ko tas dotu. Līdz tiks iedarbināti ģeneratori un viss sāksies no jauna...Taču, kaut arī attālums līdz Mumbajai pamatīgs, nesenie terora akti emocionāli skāruši katru. Tas jūtams, kaut vai vērojot, ka, no rīta saņēmuši pastu, cilvēki steigšus ķeras pie avīzēm un apspriež notikumu attīstību. Vai ka pie tradicionālā čae (tējas ar pienu) glāzes pēc obligātajiem pieklājības jautājumiem viens un divi sarunas nonāk līdz Mumbajai. Nē, ļaudis šeit nav tramīgi vai nobijušies, viņiem nav radusies apdraudētības sajūta. «Teroristi mērķē uz industriālām vietām un tur, kur ir daudz _VIPu_,» pārliecinoši uz jautājumu par bailēm atbild pavārs Rādžū. «Mums te ir kalni, nabadzīgi cilvēki, maz rietumnieku – viņiem neinteresanti.» Dominējošās emocijas ir nesapratne, līdzcietība upuru tuviniekiem un raizes par tālāku nākotni. Cits Rādžū, veikaliņa saimnieks, jau kuro dienu staigā drūms kā melns mākonis vai drīzāk – kā Apokalipses jātnieks, vēstot par krahu Indijas - Pakistānas attiecībās ar visām no tā izrietošajām sekām. Šeit daudziem zināms pravietojums par to, ka trešais pasaules karš sākšoties no kara starp šīm abām valstīm, tāpēc Rādžū bažas var saprast. Viņam vēl jāizaudzina un jāpalaiž dzīvē 3 mazi bērni...Uz jautājumu, vai ar mani ir sazinājušās Latvijas konsulārās iestādes, atbilde ir - nē. Un kā gan lai tās to izdarītu – kaut arī katram ārzemniekam, kas kaut kur Indijā apmetas, obligāti jāpiereģistrējas 24 stundu laikā, diezin vai informācija pa visu milzīgo zemi tiek apkopota pietiekami ātri, lai varētu visas ārvalstis informēt par visu viņu pilsoņu atrašanās vietu Indijā. Lai arī ar dažādu formalitāšu palīdzību it kā tiek cītīgi sekots tam, kā pa valsts teritoriju pārvietojas konkrētais ārzemnieks un pat pašu pilsoņi (ja jūs būtu redzējuši pamatīgo anketu, kas jāaizpilda, ja vēlaties iegādāties visparastāko vilciena biļeti...), neticu, ka to reāli iespējams paveikt. Pati kādreiz te esmu ceļojusi ar nakts autobusiem, līdz ar to vairākas dienas nekur nereģistrējoties un nobraucot pamatīgus attālumus.Domāju, ka šobrīd Indijā varētu būt diezgan daudz Latvijas pilsoņu – it sevišķi pēc dažas labas ārzemju lidsabiedrības nesen akcijas veidā tirgū «izsviestajām» pasakaini lētajām biļetēm lidojumam Rīga-Deli un atpakaļ, kuru izmantošanas termiņš bija samērā īss un pēc kurām stāvēja milzīga rinda. Jāņem vērā arī, ka no dažiem šo biļešu izmantošanai atvēlētajiem mēnešiem novembris un daļēji - decembris ir vienīgie vēl daudzmaz siltie tik populārajiem ceļojumiem uz Himalajiem. Janvārī-februārī šeit mēdz būt krietni auksti un ir slēgta pieeja vairākiem populāriem tūrisma un svētceļojumu objektiem.
LASĪTĀJI RAKSTA: Tālu no Mumbajas...
Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka traģiskie Mumbajas notikumi mazā kalnu ciematiņā Čilianolas ļaudīm liekas tāli. Šeit, Kumaonas kalnienē, Priekšhimalajos, ierasti mierīgo ikdienas ritmu šobrīd izjauc vienīgi pilnā sparā ritošā kāzu sezona. Katru dienu tiek svinētas kādas kāzas tepat kaimiņos vai dažas mājas tālāk, pat pa divām vienlaikus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.