Visu interviju ar ASV aizsardzības ministru CBS pārraidīs jaunnedēļ, tomēr fragmenti no sarunas, kas tika nodemonstrēti otrdien, kļuva par sava veida sensāciju. Vispirms jau ieraksts veikts tā dēvētajā „pastarās dienas lidmašīnā”, no kuras ASV prezidentam un aizsardzības ministram iespējams vadīt militārās operācijas, tostarp pielietojot kodolieročus. Tomēr būtiskākais, ka, atbildot uz jautājumu, kādas būs ASV darbības gadījumā, ja Izraēla sāks militāru operāciju pret Irānu, L. Paneta nesāka kā iepriekš brīdināt Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu par vienpusēju soļu bīstamību.
Gluži pretēji, viņš pirmoreiz lika skaidri saprast, ka šādā situācijā ASV rīkosies kopīgi ar Izraēlu. „ASV nevēlas, lai Irāna izstrādātu kodolieročus. Tā ir sarkanā līnija mums un, protams, izraēliešiem. Ja mums nāksies to darīt [sākt militāru akciju], mēs to izdarīsim,” paziņoja L. Paneta, piebilstot, ka laika Irānas kodolproblēmas atrisināšanai paliek arvien mazāk, jo „Teherāna var radīt savus kodolieročus jau mazāk nekā gada laikā”.
ASV aizsardzības ministra paziņojums ir pilnībā pretējs viņa divas nedēļas seniem izteikumiem par Irānas problēmu. Tad, uzstājoties Brookings Institution, L. Paneta paziņoja, ka militāra operācija Irānā neatrisinās problēmu, un ka šāds solis atstās ļoti negatīvas sekas gan uz pasaules ekonomiku, gan drošību pasaulē un reģionā.
Domājams, ka ASV aizsardzības ministra viedoklis tik radikāli mainījies tādēļ, ka iepriekšējās nedēļas nogalē ar sev nepierasti asiem paziņojumiem par Irānas jautājumu nāca klajā valsts prezidents Baraks Obama. „Mēs plānojam pastiprināt spiedienu, un visiem ir jāzina, ka mēs neizslēdzam nekādus [situācijas attīstības] variantus,” ASV prezidents izteicās, runājot ietekmīgas ebreju organizācijas Union for Reform Judaism kongresā. „Mēs rīkosimies kopīgi ar mūsu Izraēlas draugiem un sabiedrotajiem,” piebilda B. Obama, kurš kongresa kuluāros arī tikās ar Izraēlas aizsardzības ministru Ehudu Baraku.
Tajā pašā laikā ir daudz iemeslu uzskatīt, ka B. Obamas un L. Panetas negaidīti stingrā retorika Irānas jautājumā lielā mērā skaidrojama ar nākamgad gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām un vērienu uzņemošo priekšvēlēšanu kampaņu. Kad runa ir par nacionālās drošības interesēm, ASV republikāņi tradicionāli apsūdz demokrātus neizlēmībā, tādēļ B. Obama un viņa administrācija cenšas pierādīt pretējo. Vienlaikus ir maz ticams, ka līdz nākamā gada novembra vēlēšanām B. Obama būtu gatavs spert radikālus soļus, tomēr viņa uzvaras vēlēšanās gadījumā nevar izslēgt nevienu no scenārijiem, it īpaši tādēļ, ka sasolīts būs gana daudz.