Eksperti šogad pauduši piesardzīgu cerību, ka pagaidu valdība spēs panākt ilgstošu mieru un nodrošināt demokrātiskās vēlēšanas gada izskaņā.
Arābu pavasaris
Kad 2011. gadā Tunisijā kāds izmisis augļu tirgotājs aizdedzinājās, protestējot pret valdības korupciju, virknē valstu iesākās revolūcijas, kas vēlāk ieguva apzīmējumu Arābu pavasaris. Šogad 17. februārī apritēs desmit gadu, kopš Lībijas iedzīvotāji, neapmierināti ar pulkveža Kadāfi ilggadējo vadīšanu, korupciju un milzu bezdarbu, uzsāka revolūciju. Tomēr retais lībietis to uzskata par svētku dienu – revolūcijas radītā nestabilitāte sašķēla valsti. 2014. gadā nesaskaņas starp dažādām frakcijām valstī saasinājās, un izcēlās pilsoņu karš starp austrumus kontrolējošo Lībijas Nacionālo armiju un rietumos dominējošo Nacionālās saskaņas valdību. Bruņotas sadursmes turpinājās līdz pat pērnā gada rudenim.
Konfliktā ir iesaistījušās arī kaimiņvalstis. Ēģipte, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti atbalsta austrumus, bet Turcija un Katara ekonomisku un ģeopolitisku apsvērumu dēļ aizstāv Nacionālo saskaņas vadību. Savukārt bagātīgās naftas atradnes, tuvums NATO bāzēm Vidusjūrā un fakts, ka valsts daudziem bēgļiem kalpo kā pieturpunkts ceļā uz Eiropu, konfliktā lika iejaukties arī Krievijai, Francijai un citām lielvarām.
Pētnieki lēš, ka valstī varētu būt izvietoti apmēram 20 tūkstoši ārzemju kaujinieku un karavīru. Domnīcas Eiropas Ārlietu padome pētnieks Arturo Varvelī pauž bažas, ka, arī ja Lībijā tiks panākts miers, tādas valsti kā Turcija un Krievija savus spēkus nesteigsies atsaukt.
Cerība uz mieru
Desmit gadu pēc revolūcijas sākuma pie apvāršņa ir parādījusies iespēja izbeigt konfliktu. Deutsche Welle vēsta, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas pērnajā oktobrī panāktais pamiers noturējās un februāra sākumā ļāva virknei dažādu Lībijas interešu grupu pārstāvju tikties Šveicē, lai apspriestu jaunas "vienotības vadības" izveidi. Par pagaidu līderiem tika izvēlēts austrumos atbalstīts diplomāts Mohamads Juniss Menfī, kurš kļuva par prezidentūras padomes vadītāju, bet uzņēmējs Abduls Hamīds Dbeibahs nu pilda pagaidu premjerministra pienākumus. Paredzēts, ka decembrī notiks vēlēšanas.
Al Jazeera ziņo, ka pagājušās nedēļas izskaņā prezidentūras padomes vadītājs, kas paziņojis, ka pagaidu valdības mērķis ir "sasniegt patiesu vienotību", bija ieradies Bangāzī – Lībijas Nacionālās armijas kontrolētās teritorijas centrālajā pilsētā, lai tiktos ar vietējo cilšu līderiem, mācībspēkiem un aktīvistiem. Ekspertu vidū tiek pausta cerība, ka tuvojas konflikta noslēgums. "Visā valstī cilvēki šo vēlas atzīmēt kā pārmaiņu sākuma dienu," par desmitgades atceres dienu sacījis domnīcas Eiropas Ārlietu padome reģiona pētnieks Tareks Megerisī.
Tomēr citi ir bažīgi, ka ANO un citas organizācijas nav mācījušās no iepriekšējiem centieniem panākt mieru. Pētnieki Emedīns Badī un Volframs Lahers norāda, ka, lai arī sabiedrība ir nogursi no konflikta, tautā tiek uzskatīts, ka pagaidu valdība kopā savedusi "oportūnistiskus un alkatīgus" politiķus ar nelielu ietekmi. Reģionālie mediji neuzskata, ka valdība spēs ietekmēt militāros līderus, un regulāri to raksturo kā "vāju".
Tāpat sabiedrībā, līdzīgi kā citās valstīs, kas pieredzēja Arābu pavasari, valda izteikta vilšanās sajūta. Pērn veiktā The Guardian un YouGov aptauja liecina, ka Lībijā 63% iedzīvotāju nožēlo revolūcijas notikšanu.