Uzticas Rietumiem
Globālās aptaujas kompānijas YouGov nule kā veiktais pētījums atklājis, ka augstākā uzticība vakcīnām ir Lielbritānijā – 73% gatavi vakcinēties, bet Dānijā gatavību saņemt jauno medikamentu apliecinājuši 70%. ASV 47% gatavi vakcinēties. Vissliktākie rezultāti ir Francijā, tur tikai ceturtā daļa valsts gatava vakcinēties, kamēr 48% ir kategoriski pret. Liela neuzticība valda arī Polijā – 37% nevēlas saņemt jaunās vakcīnas.
Tiesa gan, kā vēsta Reuters, tikai neliela daļa no šiem cilvēkiem ir pret vakcinēšanos vai pilnībā noliedz medikamentus.
Vairums aptaujāto norādīja, ka viņus bažīgus dara vakcīnas izstrādes un apstiprināšanas temps un viņi vēlas nogaidīt, lai redzētu, vai vakcīna patiesi ir droša.
Francijā tikai 9% no tiem, kas nevēlējās vakcinēties, iebilda pret vakcīnām kopumā.
Obligātās vakcinācijas ideja vispopulārākā bija Indijā, Indonēzijā un Meksikā, kamēr briti, amerikāņi un citi rietumnieki bija pret. Aptauja arī atklājusi, ka kopumā cilvēki rietumvalstu kompāniju vakcīnām uzticas vairāk nekā Krievijas vai Ķīnas izstrādātajiem medikamentiem. Vienlaikus, kā ziņo The Financial Times, pasaulē, pieredzot Rietumu vakcīnu nepietiekamo skaitu, turpināsies pieaugt pieprasījums arī pēc citu valstu zinātnieku produktiem.
''Šī varētu būt pirmā reize, kad mēs redzam svarīgu vakcīnu no Ķīnas uz pasaules skatuves,'' Financial Times komentējusi domnīcas RAND analītiķe Dženifera Bueja. Ķīna piegādās vakcīnas Ungārijai, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Filipīnām. Kopumā piegādes līgumi noslēgti ar vismaz divpadsmit valstīm.
Tomēr sabiedrības neuzticību neskaidrība ar datiem tikai palielina. Piemēram, Ķīnas kompānijas Sinopharm vakcīna iekšzemes izmēģinājumā uzrādīja 79% efektivitāti, kamēr Apvienotie Arābu Emirāti un Bahreina ziņoja par 86%.
Otras Ķīnas kompānijas Sinovac Biotech efektivitātes rādītāji svārstījušies no 91% līdz 50%. ''Valsts uzņēmumu vakcīnām nekad nav bijis vajadzīgs strādāt pie zīmola vai aprakstīt testu procesu, jo tās varēja paļauties uz valdību, lai iegūtu sabiedrības uzticību,'' problēmu skaidrojis Honkongas Universitātes pētnieks Dzjiņs Dunjans. To apliecina arī žurnālā Nature pērn oktobrī publicētais pētījums, kurā secināts, ka teju 90% ķīniešu ir gatavi vakcinēties.
Savukārt Krievijā, kur situācija ar valsts solījumiem par vakcīnu drošību ir līdzīga, kā ziņo The Moscow Times, tikai 40% gatavi vakcinēties. Vienlaikus valsts noslēgusi līgumus par vakcīnu piegādi Argentīnai, Brazīlijai, Saūda Arābijai un Alžīrijai.
Turpina vakcinēt
Neskatoties uz skepsi, pasaulē turpina pieaugt vakcinācijas apjomi un, piemēram, Lielbritānijā, kā vēsta BBC, no šīs nedēļas tiks uzsākta vakcinācija visiem, kas vecāki par 70 gadiem un ar augstu saslimšanas risku. ''Mēs šobrīd vakcinējam 140 cilvēku minūtē,'' sacījis premjers Boriss Džonsons, norādot, ka vienlaikus turpinās arī augstākās prioritātes grupu – mediķi un personas virs 80 gadiem – vakcinēšana.
Masveida vakcinēšanās kampaņa, kā ziņo raidstacija NRP, sākusies arī Indijā. Tur paredzēts līdz vasaras vidum vakcinēt 300 miljonus cilvēku, bet kopumā visu 1,4 miljardu iedzīvotāju sasniegšana, kā lēš Veselības ministrija, varētu prasīt pat divus gadus. Šobrīd Indijas zāļu uzraugi lietošanai apstiprinājuši AstraZeneca un vietējā uzņēmuma Bharat Biotech medikamentus. Bharat Biotech vakcīna, tāpat kā Krievijas un Ķīnas vakcīna, vēl nav pabeigusi trešo izmēģinājumu fāzi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pavēlējis uzsākt plašu vakcinēšanās kampaņu visās sabiedrības grupās. Taču, kā raksta The Moscow Times, pavēle nelīdzēs, jo vairāk nekā četrdesmit valsts reģionos ir vakcīnu trūkums un mediķi sūdzējušies par piegādes problēmām visā valstī.