Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvija konsultēsies ar ANO un Franciju, rūpīgi sekos tālākai notikumu attīstībai un rūpēsies par karavīru drošību.
Ja situācija pasliktināsies un tiks atzīts, ka nav iespējama misiju turpināšana, tad Latvijas karavīrus atsauks, taču patlaban Latvijas karavīriem papildus apdraudējums nav radies, norādīja ministrs.
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas pārstāve Mairita Senkevicina aģentūrai LETA atzina, ka Latvijas karavīri atrodas drošībā galvaspilsētā Bamako, kurā ikdienā pilda savus dienesta pienākumus. Patlaban līdz turpmākajam rīkojumam viņi neveiks vietējo drošības spēku apmācību un citus uzdevumus.
Latvijas karavīri minētajā Āfrikas valstī dien ES Apmācības misijā un ANO vadītajā Visaptverošā integrētā stabilizācijas operācijā Minusma. Divi karavīri dien ES misijā, bet viens ANO vadītajā operācijā.
Jau ziņots, ka otrdien Mali sākās dumpis armijas kazarmās, kas atrodas netālu no galvaspilsētas esošajā Kati, un dumpinieki sagrāba prezidentu Ibrahimu Bubakaru Keitu, premjerministru Bubu Sisi, ekonomikas un finanšu ministru Abdulaji Dafi un parlamenta priekšsēdētāju Musu Tambini, kā arī vairākus bruņoto spēku komandierus.
Šādu karavīru rīcību nosodīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Eiropas Savienība un ASV , kā arī Francija, kuras kolonija savulaik bija Mali.
Militāro apvērsumu Mali sarīkojušie karavīri trešdien neilgi pēc aizturētā prezidenta Ibrahima Bubakara Keitas paziņojuma par atkāpšanos no amata apliecināja, ka valstī pārņem pārejas pilnvaras.
Mali centrālajā un ziemeļu daļā vardarbības uzliesmojumi un uzbrukumi notiek regulāri kopš 2012.gada armijas apvērsuma, pēc kura separātistu nemiernieku grupējumi un vēlāk arī ar Al Qaeda saistītie kaujinieki pārņēma kontroli pār šo valsts reģionu.
Francijas un Āfrikas valstu operāciju, kā arī Mali armijas centienu rezultātā valdības kontrole reģionā tika atjaunota, tomēr, neraugoties uz vairāku miera līgumu noslēgšanu, nemiernieku aktivitātes vairākos apvidos nav rimušas.