Atbilstoši Oxford Economics novērtējumam naftas barela vidējās cenas samazināšanās par 20 ASV dolāriem (13,77 eiro) gadā noved pie globālās ekonomikas izaugsmes par 0,4% divu triju gadu laikā. Oxford Economics pētnieki, balstoties uz 45 valstu ekonomiku analīzi, arī apgalvo, ka galvenās ieguvējas no zemām naftas cenām būs to importējošās attīstības valstis. Tāpat ieguvējas būs vairākums attīstīto valstu, taču ne tik lielā mērā, jo to iekšzemes kopproduktā (IKP) naftas imports veido procentuāli mazāku daļu.Savukārt valstīm – naftas eksportētājām – prognozes nav iepriecinošas, un eksperti nešaubās, ka visgrūtāk pielāgoties situācijai būs tām valstīm, kuras galvenokārt tērē, nevis saglabā naftas ienākumus. Kā uzskata Moody’s, lielākās cietējas no zemām naftas cenām būs Krievija un Venecuēla, jo tām ir politiski grūti samazināt izdevumus. Turpretim Saūda Arābija, pasaules lielākā naftas eksportētāja, uzkrājusi ievērojamas valūtas rezerves un ir spējīga pārdzīvot pat 7–8 zemu cenu gadus, tāpat vairāk vai mazāk ievērojamas valūtas rezerves ir arī citām naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC arābu valstīm. Jāpiebilst, ka netrūkst gan ekspertu, kuri apšauba zemu naftas cenu pozitīvo ietekmi uz globālo ekonomiku. Kas attiecas uz konkrētām valstīm, kā galvenā zaudētāja no naftas cenu krituma visbiežāk tiek minēta Krievija. Kā norāda Oxford Economics, zemās cenas, apvienotas ar Rietumu sankcijām Ukrainas krīzes dēļ valstī, kuras naftas un naftas produktu eksports 2013.gadā bija 308,2 ASV dolāru miljardu apmērā un kuras gāzes eksporta cenas piesaistītas naftas cenām, izraisījušas īstu ekonomisko viesuļvētru. Atbilstoši Krievijas finanšu ministra Antona Siluanova vārdiem – valsts zaudējumi jau sasnieguši 200 miljardus dolāru (no tiem ap 150 miljardiem dolāru – tieši naftas cenu krituma dēļ), un 2015. gads Krievijai, kuras budžetam vēlamā naftas cena 2015. gadā ir 96 dolāri par barelu, nacionālās valūtas rubļa kurss, salīdzinot ar 2014. gada sākumu, krities jau vairāk nekā par 100%, bet inflācija sasniegusi divciparu skaitļus, būs grūtākais šajā gadsimtā. Savukārt Krievijas Banka prognozē IKP kritumu 3,2% gadā, kas ir optimistiska prognoze, salīdzinot ar, piemēram, Morgan Stanley prognozi – 5,6%.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4.februāra, numurā!
Meklē iespēju pielāgoties naftas cenu kritumam
Naftas cenu kritums par aptuveni 50% (šeit un turpmāk minēta Brent markas nafta) radījis pretrunīgas prognozes par ietekmi uz globālās ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Daudzi eksperti, arī Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji, uzskata, ka naftas cenu krituma ietekme kopumā būs pozitīva, jo valstis – naftas eksportētājas – ierobežos izdevumus mazākā mērā, nekā tos palielinās valstis – naftas importētājas, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.