Tas ir pirmais militārais apvērsums Centrālamerikā kopš Aukstā kara noslēguma. To asi nosodījuši gan M.Selajas valdībai draudzīgās Kubas un Venecuēlas līderi, gan ASV un Eiropas Savienība (ES).Dažas stundas pēc M.Selajas apcietināšanas un izsūtīšanas par Hondurasas pagaidu prezidentu iecelts līdzšinējais parlamenta spīkers Roberto Mičeleti, kurš nekavējoties izsludināja komandantstundu uz divām diennaktīm, vēsta Reuters. Viņš prezidenta pienākumus pildīs līdz 2010.gada janvārim, kad bija jābeidzas M.Selaja pilnvarām.Vardarbīgā varas maiņa līdz šim politiski stabilajā un miermīlīgajā Hodurasā notika, jo kreisi noskaņotais M.Selaja svētdien bija paredzējis rīkot neoficiālu valsts iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu atbalstu referendumam par izmaiņām konstitūcijā. Izmaiņas paredzēja dot iespēju prezidentam kandidēt uz atkārtotu darbības termiņu. Šobrīd Hondurasas pamatlikums paredz, ka valsts prezidents strādā tikai vienu četru gadu termiņu. M.Selaja iecerētās izmaiņas pret viņu nostādīja valsts armiju, Augstāko tiesu un Kongresu. Kongress paziņoja, ka vienbalsīgi nolēmis atcelt M.Selaju no prezidenta amata viņa "acīmredzamo amata pārkāpumu", kā arī "atkārtotu konstitūcijas un likuma pārkāpumu un valsts institūciju rīkojumu un spriedumu neievērošanas" dēļ. Augstākā tiesa paziņoja, ka M.Selaja rīkotā aptauja ir nelikumīga un deva atļauju armijai viņu arestēt. M.Selaja paziņoja, ka ticis nolaupīts un pasvītroja, ka viņš joprojām ir Hondurasas likumīgais prezidents. "Es nekad nepadošos, jo tauta mani ievēlēja par prezidentu," M.Selaja sacīja pēc ierašanās Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē.
Hondurasa, kuras iedzīvotāju skaits ir tikai septiņi miljoni, ir vāji attīstīta valsts, kuras ekonomika balstīta uz banānu un kafijas eksportu un tās ārvalstīs strādājošo iedzīvotāju naudas sūtījumiem.
Notikumus Hondurasā kritizējusi starptautiskā sabiedrība.
M.Selaja domubiedri Venecuēlas prezidents Ugo Čavess un Kubas bijušais līderis Fidels Kastro uzskata, ka viņš no amata gāzts nelikumīgi un viņam nekavējoties jāļauj atgriezties dzimtenē, lai turpinātu darīt līdzšinējo darbu. F.Kastro paziņoja, ka apvērsums bijusi “pašnāvnieciska kļūda” .
ASV prezidents Baraks Obama nosodījis apvērsumu, bet kāda kāda augsta ASV administrācijas amatpersona paziņojusi, ka Vašingtona par Hondurasas prezidentu atzīst tikai M.Selaju.
Starptautiskās politikas analītiķi atļāvušies pajokot, ka šoreiz Venecuēlas un ASV prezidentu runā vienā valodā.
ES aicinājusi Hondurasas armiju atjaunot konstitucionālo kārtību. "ES stingri nosoda Hondurasas Republikas konstitucionālā prezidenta aizturēšanu, ko izdarījuši bruņotie spēki. Šī rīcība ir nepieņemams konstitucionālās kārtības pārkāpums Hondurasā. ES aicina nekavējoties atbrīvot prezidentu un ātri atjaunot konstitucionālo normālo stāvokli," sacīja ES prezidējošās valsts Čehijas ārlietu ministrs Jans Kohouts.
“Es domāju, ka nevienam, arī B.Obamam un vēl jo mazāk U.Čavesam, nav tiesību draudēt,” paziņoja juanieceltais Hondurasas prezidents R.Mičeleti, atbildot uz starptautisko spiedienu.