Mediķi norādījuši, ka J. Haliks, kurš bija viena bērna tēvs un strādāja par ugunsdzēsēju, miris no aknu mazspējas, nevis mehāniskā sirds aizstājēja dēļ. Vīrieša nāves cēloni noteiks pēcnāves izmeklēšana.
J. Haliks bija otrais cilvēks medicīnas vēsturē, kuram sirds vietā uzstādīti sūkņi, pirmais pacients - teksasietis Kregs Lūiss - pēc sarežģītās operācijas nodzīvoja tikai nedēļu.
J. Halikam sirds vietā aprīlī uzstādīti mehāniski sūkņi, jo vīrietim atklāts progresējošs ļaundabīgs sirds audzējs. Vēža dēļ vīrietim nevarēja transplantēt donora sirdi, jo tad pacients nedrīkstētu lietot medikamentus, kas nepieciešami, lai organisms pēc operācijas veiksmīgi pieņemtu jauno orgānu.
«Man bija grūti, taču nebija citas izejas,» par sarežģīto izvēli, vai piekrist operācijai, savulaik stāstīja J. Haliks. «Bija skaidrs, ka ar audzēju es varētu nodzīvot tikai gadu, es izvēlējos cīnīties un iet šo ceļu,» vīrieti citēja BBC.
Astoņu stundu ilgo operāciju veica Prāgas Klīniskās un eksperimentālās medicīnas institūta kardioloģijas nodaļas vadītājs Jans Pirks. Pacientam sirds vietā uzstādīja divus plastmasas sūkņus, no kuriem katrs veica savas funkcijas, atbildot attiecīgi par labās un kreisās sirds puses funkcijām.
Pirms nāves J. Haliks gatavojās īstas sirds transplantēšanai un gaidīja rindā pēc piemērota donora. Par spīti tam, ka vīrietim nebija pulsa un viņam sev līdzi vienmēr bija jānēsā akumulators sirds sūkņu darbības nodrošināšanai, viņš spēja pārvietoties un pat izmantot slimnīcas trenažieru zāli.
J. Haliks četrus mēnešus pēc operācijas stāstīja, ka dzīvot bez sirds neesot pārāk sarežģīti. «Es to pat neizjūtu, jo ķermenis funkcionē tieši tāpat, tikai mana sirds vairs nepukst un man nav pulsa,» J. Haliku citēja laikraksts Daily Mail. «Tās ir vienīgās atšķirības, jo citādi es šobrīd esmu tāds pats kā jebkurš vesels cilvēks.»