"Pēc situācijas izvērtēšanas un konsultēšanās ar juridiskajiem padomniekiem un politiskajiem sabiedrotajiem, ņemot vērā viņu padomus, es esmu nolēmis atkāpties no amata," televīzijas uzrunā tautai sacīja P.Mušrrafs.
Pakistānā partiju pārstāvji 8.augustā paziņoja, ka valdošā koalīcija vienojusies impīčmenta ceļā atcelt no amata prezidentu P.Mušarrafu, kurš ir būtisks ASV sabiedrotais cīņā pret terorismu. Vienošanās tika panākta starp koalīcijas līderiem - noslepkavotās ekspremjeres Benaziras Bhuto atraitni Asifu Ali Zardari, kurš vada Pakistānas Tautas partiju, un ekspremjeru Navazu Šarifu, kurš vada partiju "Pakistānas Musulmaņu līga-N" (PML-N).
Lai atceltu prezidentu, nepieciešams abu parlamenta palātu deputātu divu trešdaļu balsu vairākums.
P.Mušarafs nāca pie varas 1999.gadā militārā valsts apvērsumā un vadīja Pakistānu astoņus gadus ar ASV atbalstu.
Tomēr viņa popularitāte samazinājās pēc tam, kad P.Mušarafs pērn 3.novembrī izsludināja valstī ārkārtas stāvokli, to pamatojot ar teroristu aktivitātēm un tiesu iejaukšanos valdības darbā. Taču kritizētāji pauž viedokli, ka P.Mušarafs ārkārtas stāvokli izsludinājis, jo Augstākā tiesa, visticamāk, būtu pieņēmusi spriedumu, kas atzītu par nelikumīgu P.Mušarafa kandidēšanu prezidenta vēlēšanās, esot armijas pavēlnieka amatā.
Drīz pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas P.Mušarafs pārtrauca konstitūcijas darbību, nomainīja daļu Augstākās tiesas sastāva, ieceļot sev lojālus tiesnešus, kā arī noteica ierobežojumus masu medijiem. Ārkārtas stāvokļa laikā arī tika aizturēti juristi, cilvēktiesību un opozīcijas dalībnieki.
Pakistānas Augstākā tiesa 22.novembrī apstiprināja prezidenta P.Mušarafa uzvaru 6.oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās, noraidot pēdējo no sešiem iebildumiem pret to. P.Mušarafs bija solījis atkāpties no bruņoto spēku pavēlnieka amata, kad Augstākā tiesa būs pilnībā apstiprinājusi viņa uzvaru prezidenta vēlēšanās.
Februārī notika parlamenta vēlēšanas, kurās P.Mušarafu atbalstošā partija "Pakistānas Musulmaņu līga-K" cieta sakāvi.