1977.gada 5.septembrī startējusī kosmiskā zonde šobrīd tuvojas Saules sistēmas ārējai robežai un varbūt "jau tagad dejo uz ārējās robežas", sacīja NASA Reaktīvās kustības laboratorijas Pasadenā Kalifornijas štatā, kura vada "Voyager-1" lidojumu, galvenais zinātnieks Eds Stouns. Komiskā zonde nonākusi aptuveni 20 miljardu kilometru attālumā no Saules un kopš 2004.gada pēta Saules sistēmas pierobežas zonu.
Zondes nonākšana starpzvaigžņu telpā var notikt "tuvāko dienu, mēnešu vai gadu laikā", norādīja Stouns. Precīzāku laiku nav iespējams noteikt, jo neviens kosmosa kuģis nekad tik tālu nav aizlidojis.
Kā liecina no zondes saņemtie dati, kopš šā gada maija "Voyager-1" uzņem vairāk ārējā kosmiskā starojuma, kas liecina par zondes pietuvošanos heliopauzei, kas iezīmē robežu starp mūsu Saules sistēmu un kosmosu.
Taču kopš maija šie rādītāji ir svārstījušies, kas liecina, ka kosmiskā zonde atrodas tuvu robežai, taču nav vēl to sasniegusi. "Paliek jautājums, cik tālu vēl ir līdz heliopauzei? Mēs nezinām. Tam nevajadzētu prasīt vēl daudz laika, bet es nevaru pateikt, vai tās būs dienas, mēneši vai gadi. Es to tiešām nevaru pateikt," sacīja Stouns.
Taču zondes ieiešana starpzvaigžņu telpā "būs vēsturisks brīdis, kad pirmo reizi kāds no Zemes palaists objekts beidzot pametīs Saules sistēmu", norādīja eksperts. Pēc ekspertu aplēsēm, zondei ir pietiekami daudz jaudas, lai tā turpinātu lidojumu līdz 2020.gadam.
"Voyager-1" un tā dubultniece "Voyager 2" tika palaista 1977.gadā, lai izpētītu Saules sistēmas ārējās planētas, tostarp Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu. Sākotnēji bija plānots, ka "Voyager" misija ilgs līdz 1981.gadam. Tomēr abas kosmiskās zondes turpināja lidot aizvien tālāk no Zemes, atpakaļ sūtot vēl nekad neredzētus planētu attēlus, atklājot daudzus agrāk nezināmus lielo planētu pavadoņus, nofotografējot nezināmus vulkānus uz Jupitera pavadoņa Io un milzīgu atmosfēras vētru uz Neptūna. Ar uzviju izpildot savu misiju, "Voyager-2" 1986.gadā aizlidoja tuvu garām Urānam, bet 1989.gadā - Neptūnam, atklājot daudzus abu planētu pavadoņus. Nekad iepriekš šīs planētas nebija apmeklējušas kosmiskās zondes.
Kopumā no 1979. līdz 1989.gadam abas zondes izpētīja četras planētas un 48 to pavadoņus - vairāk nekā jebkurš cits kosmiskais aparāts.
Pašlaik abas kosmiskās zondes ir tālu no zināmām planētām un tuvojas Saules sistēmas robežai, lai nokļūtu starpzvaigžņu telpā. "Voyager 2" ceļo lēnāk nekā pirmā zonde un pašlaik tā atrodas aptuveni 16 miljardu kilometru attālumā no Saules.
Šajās zondēs ir Karla Sagana vadītās kosmologu vienības izstrādātās īpašās kartītes, kas citām civilizācijām sniegtu pamatinformāciju par Zemes iedzīvotājiem. Abās "Voyager" atrodas identiski zelta diski, kuros ierakstītas dažādas skaņas - skūpsts, šūpuļdziesma, vēja šalkoņa un ūdens šļaksti, toreizējā ASV prezidenta Džimija Kārtera un toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kurta Valdheima sveicieni, uzrunas daudzās valodās - sākot no senās akadiešu līdz neskaitāmām mūsdienu valodām.
Šajos ierakstos ir arī 90 mūzikas minūtes, sākot ar Bahu un Mocartu un beidzot ar Čaku Beriju. Kosmiskajās zondēs ir simboliski apraksti par to izcelšanās vietu un cilvēces sasniegumiem un instrukcijas, kā skaņu ieraksti atskaņojami. Pagaidām gan citplanētieši vēl nav atsaukušies.