NATO apspriež aizsardzības plānus

Baltijas un Austrumeiropas valstu līderi vairākkārt uzsvēruši nepieciešamību pēc šādiem aizsardzības plāniem. Ziemeļatlantijas militārās alianses darība balstīta uz 5.paragrāfu, kurš teic, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai organizācijai, tādēļ pārējiem ir jāsteidzas palīgā apdraudētajai sabiedrotajai. Tomēr pagaidām NATO dažām jaunākajām dalībvalstīm nav izstrādājis formālus aizsardzības plānus, kas nostiprinātu 5.paragrāfa principa izpildi reālu draudu gadījumā. Ģenerālis Džeimss Kredoks pagājušajā nedēļā sācis sarunas ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu un lūdzis akceptu aizsardzības plānu izstrādei šajā nedēļā notiekošajā alianses aizsardzības ministru samitā Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, aģentūru Reuters informējusi kāda vārdā nenosaukta Pentagona amatpersona. Dž.Kredoks uzsvēris, ka pirmā valsts, kurai jāizstrādā militāro draudu vērtējums, ir Igaunija lielās krievvalodīgo minoritātes dēļ, raksta britu laikraksts The Daily Telegraph. Francija un Vācija esot skeptiskas pret ģenerāļa nodomiem, bet Dž.Kredoks bauda spēcīgu ASV un Lielbritānijas atbalstu. Atsevišķas alianses dalībvalstis uzskata, ka šādu aizsardzības plānu izstrāde var aizkaitināt Krieviju un pasliktināt attiecības ar to. NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Budapeštā ceturtdien un piektdien, visticamāk, dominēs jautājums par NATO un Krievijas attiecībām, kuras pēc Maskavas nesenā iebrukuma Gruzijā sasniegušas zemāko punktu kopš aukstā kara beigām. Krievijas centieni izvērst agresīvu ārpolitiku ar mērķi atgūt savu globālo ietekmi satraukuši Austrumeiropas valstis, kuras baidās no Gruzijas scenārija atkārtošanās. Tādēļ ASV, neskatoties uz dažu sabiedroto, arī Vācijas, pretestību, decembrī paredzētajā NATO galotņu tikšanās laikā vēlas piešķirt Gruzijai un Ukrainai tā saukto alianses dalības rīcības plānu, lai parādītu Krievijai, ka tā neietekmē NATO plānus.