NATO augstākās militārās institūcijas - Militārās komitejas - divu dienu sanāksmē Beļģijas galvaspilsētā plaši tika aplūkots Kosovas jautājums un nesenais saasinājums Prištinas attiecībās ar Serbiju.
"Pašlaik vispārējā drošības situācija Kosovā ir mierīga, bet atsevišķu neatrisināto jautājumu dēļ tā ir ļoti trausla, nestabila un neprognozējama," atzina Ristučija.
Admirālis Robs Bauers norādīja, ka kopš 1999.gada Kosovā izvietotā KFOR misija dara visu iespējamo, lai noturētu mieru, tomēr uzsvēra, ka tā nav tikai misijas, bet arī "politiskā atbildība".
Sanāksmē tika pārrunāts misijas darbs pēdējo 12 mēnešu laikā, drošības situācija uz vietas, kā arī drošības vides problēmas.
NATO dalībvalstu armiju komandieri apliecināja savu atbalstu KFOR drošas un stabilas vides veidošanā, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību visām Kosovā esošajām kopienām, informēja alianses preses pārstāvji.
Situācija Kosovas ziemeļos īpaši saspringta bija decembrī un janvārī, kad saspīlējumu radīja Kosovas varasiestāžu prasība nomainīt vecās, vēl Serbijas izsniegtās automašīnu numurzīmes. uz to reaģējot simtiem etnisko serbu atkāpās no amatiem Kosovas institūcijās.
Situāciju vēl vairāk saasināja barikādes, kuras serbi sāka būvēt, protestējot pret kāda bijušā serbu izcelsmes policista aizturēšanu aizdomās par uzbrukumiem albāņu policistiem.
Barikādes faktiski bloķēja satiksmi caur dieviem robežšķērsošanas punktiem.
Pēc ceļu blokādes uzsākšanas notika arī vairāki uzbrukumi Kosovas policistiem un NATO vadītajiem miera uzturēšanas spēkiem (KFOR). Vienā no incidentiem tikuši apšaudīti arī KFOR sastāvā esošie Latvijas karavīri.
Saspīlējumu būtiski mazināja mājas aresta noteikšana aizturētajam bijušajam serbu policistam.
29.decembrī pēc starptautisko partneru iesaistes serbi sāka demontēt barikādes un tika atvērti protestu dēļ slēgtie robežšķērsošanas punkti.
Pēdējās barikādes tika demontētas janvāra sākumā, tomēr pamatproblēmas pušu starpā nav atrisinātas, raisot bažas par atkārtotu saspīlējuma saasināšanos.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un kūda 120 000 lielo serbu minoritāti, kas pamatā kompakti mīt Kosovas ziemeļdaļā, nepakļauties Prištinas varasiestādēm.