Draudi ir pastāvīgi, jo NATO aliansei ik dienu notiek pat līdz 100 kiberuzbrukumiem, taču var būt vajadzīga "tikai viena diena, lai tie kļūtu bīstami", teica Turcijas IT eksperts Anils, kurš vada NATO Kiberaizsardzības un pretpasākumu nodaļu.NATO līderi savā samitā Lisabonā piektdien un sestdien noteikts kiberdrošību kā vienu no 28 valstu alianses prioritātēm, kad viņi apstiprinās nākamo desmit gadu "stratēģisko koncepciju".Ziņojums, kas redzams uz datora kādā NATO birojā, skaidri formulē šos draudus. "Datorvīrusi rada risku mūsu organizācijai, sākot no anonīma līdz klaji bīstamam."Ar šo brīdinājumi darbiniekiem tiek ieteikts atturēties lietot USB atslēgas, kas var kalpot par "Trojas zirgiem" vīrusu ielādēšanai. Taču šādi "tārpi" nav vienīgie draudi.Serveru ievainojamība pret profesionālu hakeru un amatieru uzbrukumiem skaidri atklājās 1999.gadā, kad serbi pārpludināja NATO ar tūkstošiem e-pasta sūtījumu, lai protestētu pret alianses bombardēšanas kampaņu Kosovā, sacīja Anils.Pagrieziena punkts NATO bija 2002.gada samitā Prāgā, kad līderi lūdza NATO uzlabot datortīklu drošību, intervijā aģentūrai AFP teica Anils.Kiberkarš ir viena no piecām sekcijām augustā izveidotajā jaunajā NATO struktūrvienībā, kas cīnās pret iespējamiem drošības apdraudējumiem. Nepieciešamību aizsargāt datortīklus palielināja dārgi izmaksājušais kiberuzbrukums Igaunijai 2007.gadā un datortārpa "Stuxnet" uzbrukums šogad Irānā. Pēc uzbrukuma Igaunijā alianse nodibināja pētniecības un izstrādes centru Tallinā ar nosaukumu "Kooperatīvais kiberaizsardzības centrs". Tā arī nolēmusi izveidot ātrās reaģēšanas komandu, kas palīdzēs jebkurai NATO valstij cīnīties pret kiberuzbrukumiem. Kaut arī NATO ir spērusi platus soļus kiberdrošības virzienā, tai vēl ir daudz darāmā.Transatlantiskajai militārajai organizācijai jāgaida līdz 2013.gadam, līdz tiks panāks visas struktūras simtprocentīgs pārklājums atbilstoši pirms pieciem gadiem sāktajai programmai.Kopš pagājušā gada NATO parakstījusi saprašanās memorandus ar septiņām alianses dalībvalstīm par datu kopīgu izmantošanu un procedūrām, ka jāievēro kiberuzbrukumu gadījumos. Vēl četras valstis sekos to paraugam.NATO spēku pavēlnieks Eiropā ASV admirālis Džeimss Stavridis šā gada sākumā norādīja uz grūtībām kibertelpas pārvaldīšanā, salīdzinot to ar desmit gadiem, kas bija nepieciešami, lai iedibinātu starptautiskās jūras tiesības.Tikmēr alianse gatavojas kiberkaram. Pagājušajā gadā ASV izveidoja pati savu kiberkomandu, lai reaģētu uz draudiem datorsistēmām un izvērstu pati savas ofensīvas.NATO pašlaik rīko kopš 2008.gada trešās kiberaizsardzības mācības, kas sākās otrdien un ilgs līdz ceturtdienai. Tajās piedalās 24 no 28 alianses dalībvalstīm plus Austrija.Mācības "Kiberkoalīcija 2010" simulē daudzus vienlaicīgus kiberuzbrukumus NATO un alianses dalībvalstīm, lai pārbaudītu to stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesu.
NATO mobilizējas kiberkaram
Pirms interneta revolūcijas 1989.gadā Suleimans Anils bija vienīgais atbildīgais par NATO informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu drošību un bija "bruņots" ar vienu vienīgu datoru, 20 gadus vēlāk, pieaugot kiberuzbrukumu draudiem, Anils vada divas komandas, kuru uzdevums ir aizsargāt datortīklus alianses politiskajā galvenajā mītnē Briselē un operatīvajā komandcentrā Monsā, Beļģijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.