NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka alianses aizsardzības ministru Briselē pieņemtais lēmums nav domāts, lai provocētu Krieviju.
"Mēs vienojāmies par (..) NATO karaflotes klātbūtnes palielināšanu Melnajā jūrā, lai paplašinātu apmācību, mācības un situācijas izpratni," viņš paziņoja preses konferencē.
NATO amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, atklāja aģentūrai AFP, ka lēmums tika pieņemts, lai reaģētu uz Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanos Melnajā jūrā un stiprinātu alianses dienvidaustrumu flangu, kas seko pēc NATO lēmuma stiprināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā.
Amatpersona arī norādīja, ka mērķis ir stiprināt izlūkinformācijas vākšanu par, piemēram, Krievijas zeme-gaiss tipa raķetēm reģionā.
"Mēs pastiprināsim klātbūtni Melnajā jūrā, tomēr tā būs nosvērta, tā būs uz aizsardzību orientēta un tā nekādā veidā neprovocēs nevienu konfliktu un nesaasinās spriedzi," paziņoja Stoltenbergs.
"Tas ir viens elements plašākai NATO aizsardzības un atturēšanas pielāgošanai vēl smagākai un izaicinošākai drošības videi, tostarp Melnās jūras reģionā," viņš piebilda.
Melnā jūra apskalo NATO dalībvalstis Bulgāriju, Rumāniju un Turciju, kā arī alianses partnervalstis Gruziju un Ukrainu, kurām abām ir teritoriāli strīdi ar Krieviju.
NATO amatpersona atklāja aģentūrai AFP, ka aliansei vajadzēja deviņus mēnešus, lai panāktu vienošanos, īpaši tādēļ, ka Bulgārija nevēlējās provocēt Maskavu.
Informācijas avots norādīja, ka piekrastes valstis bažījas cita par citas militāro klātbūtni Melnajā jūrā, kur ir bijuši strīdi par zvejošanas tiesībām un citiem jautājumiem.
Amatpersona informēja, ka alianse arī plāno pastiprināt patrulēšanu gaisā virs Melnās jūras.