"NATO ārlietu ministri tikko pieņēma vēsturisku lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Melnkalni, lai tā kļūtu par 29.dalībvalsti," sacīja Stoltenbergs. "Šī ir laba diena Melnkalnei, Rietumbalkāniem un visai aliansei. Tas skaidri parāda, ka NATO patur savas durvis atvērtas un stiprina mūsu redzējumu par Eiropu kā vienotu un mierā dzīvojošu."
NATO uzaicinājums Melnkalnei pievienoties aliansei ir pozitīvs signāls visiem Rietumbalkāniem, paziņoja Melnkalnes ārlietu ministrs Igors Lukšičs.
"Šī ir patiešām liela diena manai valstij, uzskatu, ka pelnīta," pēc NATO ārlietu ministru lēmuma pavēstīja Lukšičs. "Melnkalnes uzaicināšana ir lieliska ziņa arī Rietumbalkāniem to drošības un stabilitātes stiprināšanai."
Viņš solīja, ka Melnkalne turpinās stingri īstenot reformas, piemēram, apkarojot korupciju un stiprinot aizsardzības nozari.
"Mēs pilnībā apzināmies, ka ielūgums nav procesa beigas, bet gan jauna sākums," norādīja Lukšičs. "Mēs esam apņēmīgi nemitīgi uzlaboties un nepagurstoši strādāt, nevis lai izpatiktu citiem, bet lai mainītu mūsu sabiedrību uz labo pusi."
Pēdējo reizi NATO paplašinājās 2009.gadā, kad tajā iestājās Balkānu valstis Horvātija un Albānija.
Krievija jau iepriekš paziņojusi, ka Melnkalnes uzņemšana NATO kaitētu Eiropas drošībai un tālāk saasinātu attiecības starp NATO un Maskavu.
Maskavai ir vēsturiskas saites ar Melnkalni un tās kaimiņvalsti Serbiju, kā arī intereses Rietumbalkānos. Vienlaikus tai ir domstarpības ar NATO virknē jautājumu.