Tomēr tad nāca globālā finanšu un eirozonas parādu krīzes, kas lika slovēņiem atvērt acis un apzināties, ka viņu līdzšinējā saimniekošana ir izrādījusies nepareiza. Pašlaik Slovēnijas valdība izmisīgi nopūlas, lai nesenā paraugvalsts nekļūtu par nākamo eirozonas dalībnieci, kurai ir jāvēršas pie starptautiskajiem aizdevējiem.
Reformas sauc
2009. gadā Slovēnijas ekonomiku piemeklēja smaga lejupslīde. Valsts tautsaimniecība samazinājās par 8,1%, liecina Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati. Globālo un Eiropas finanšu problēmu dēļ sabruka nekustamā īpašuma tirgus un strauji saruka eksports, no kura ir atkarīga Slovēnijas ekonomika. Tā rezultātā strauji pieauga bezdarbs, kas tagad ir sasniedzis 12%. Pirmskrīzes - 2008. - gadā tas bija 4,4%.
2010. un 2011. gadā Slovēnijas ekonomika piedzīvoja niecīgu izaugsmi, kas deva cerību par pozitīvām tendencēm ilgtermiņā. Tomēr šogad tā atkal ir iegājusi recesijas fāzē. Zobārsts Andrejs Pluts kādreiz domāja, ka viņam ir paveicies, jo dzīvo Slovēnijā. Diemžēl pēdējie gadi viņam ir nesuši smagu vilšanos. «Mēs dzīvojām tik labi. Tagad mēs nezinām, ko nesīs rītdiena,» viņš stāsta aģentūrai AP. «Cilvēki visapkārt zaudē darbu. Un nekas neliecina, ka kļūs labāk.»
Slovēnijas budžeta deficīts 2012. gadā varētu samazināties līdz 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir mazāk par 6,4% 2011. gadā, bet vairāk par prognozētajiem 3,5%. Konservatīvais premjerministrs Janezs Janša ir izvirzījis mērķi nākamgad to samazināt zem 3%.
Lai to izdarītu, valstī visdrīzākajā laikā ir nepieciešams veikt smagas reformas, kas paredzētu pensijas vecuma palielināšanu (pašlaik tie ir 58 gadi, kas ir zemāk nekā daudzās ES dalībvalstīs), atalgojuma samazināšanu sabiedriskajā sektorā, nodokļu palielināšanu un veikt izmaiņas darba tirgū, atvieglojot darbinieku pieņemšanu un atlaišanu. Reformas ir nepieciešamas arī tādēļ, lai Slovēnija arī turpmāk varētu aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos un spētu apkalpot savu parādu, kas gada pirmajā ceturksnī sasniedza 47,4% no IKP.
Joprojām sociālismā
Labi izglītotais A. Pluts nespēj izskaidrot, kādēļ Slovēnijā ir šāda situācija. Ekonomisti apgalvo, ka pašreizējās problēmās ir vainojamas pārsvarā valsts kontrolētās bankas, kuras pirmskrīzes laikā nedomājot ieguldīja strauji augošajā nekustamā īpašuma tirgū un izsniedza kredītus nerentabliem uzņēmumiem, kuri nespēj atdot parādus. Uz banku pleciem ir tā saucamie sliktie kredīti 6,5 miljardu eiro (4,55 miljardi latu) apmērā, kas ir aptuveni 18% no Slovēnijas IKP.
Tomēr Slovēnijas ekonomisko nedienu sakne esot meklējama deviņdesmito gadu sākumā, kad pēc neatkarības iegūšanas valsts neveica pilnīgu pāreju no sociālisma uz tirgus ekonomiku. Tā vietā, lai nodotu privatizācijai lielās rūpnīcas un citus īpašumus, valsts nolēma pati nodarboties ar uzņēmējdarbību un turēt ārvalstu investorus pa gabalu.
Starptautiskais Valūtas fonds uzskata, krīze ir parādījusi, ka «Slovēnijas līdzšinējais ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs», bet Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītājs Suma Čakrabarti ir tiešāks, iesakot slovēņiem atvērt savu ekonomiku ārvalstu investoriem.
Pagājušajā nedēļā Slovēnijas parlaments pieņēma divus svarīgus likumus. Viens paredz izveidot institūciju, kas no valstij piederošajām bankām pārņems sliktos kredītus, bet otrs ļauj dibināt uzņēmumu, kas pārvaldīs visus valsts uzņēmumus un paātrinās valsts aktīvu privatizāciju.
Šos plānus var kavēt arodbiedrības, kuras draud ierosināt referendumu par abiem likumiem, jo baidās, ka sāksies valsts īpašumu izpārdošana «pa lēto». Pērn arodbiedrību rosinātā referendumā tika noraidīti līdzīgi toreizējās kreiso valdības priekšlikumi. Tas noveda pie valdības krišanas un ārkārtas vēlēšanām, pēc kurām pie varas nāca J. Janša.