Jemena pēdējos divdesmit gadus ir ierauta konfliktos, kas izcēlās pēc tam, kad 1990. gadā vienā valstī apvienojās Ziemeļjemena, kur vairākums iedzīvotāju ir šiīti, un Dienvidjemena, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir sunnīti. Nereti islāma reliģijas divu lielāko atzaru sekotāji Jemenā savas domstarpības risinājuši ar ieroču palīdzību.
Pērn septembrī valsts galvaspilsētā Sanā ienāca šiītu kaujinieki no ietekmīgās hutiešu cilts, kas pārvalda Jemenas ziemeļrietumu provinci Saadu. Bruņotie dumpinieki ieņēma vairākas valdības ēkas un Sanas lidostu, pieprasot sunnītu prezidentam Abdelrabo Mansūram Hādī piešķirt plašākas politiskās pilnvaras šiītiem. Vēlāk hutieši un valdība noslēdza pamieru.
Relatīvais miers beidzās pagājušajā nedēļā, kad hutiešu kaujinieki nolaupīja prezidenta administrācijas vadītāju, tādējādi izrādot nepatiku pret valdības plānotajām izmaiņām konstitūcijā, kas paredz sadalīt Jemenu sešos federālos apgabalos. Pirmdien rajonā ap prezidenta pili norisinājās intensīvas apšaudes, notika uzbrukums arī premjerministra birojam. Pēc dažām stundām sekoja paziņojums par kārtējo pamieru.
Pēdējie notikumi Jemenā ir satraucoši Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem cīņā pret terorismu, jo briestošā varas maiņa valstī var apdraudēt amerikāņu ofensīvu pret AQAP. A. M. Hādī personīgi ir atļāvis amerikāņiem veikt aviācijas triecienus AQAP pozīcijām Jemenas teritorijā. Hutieši, kuru kaujinieki arī iesaistījušies sadursmēs ar džihādistiem, neatbalsta ASV pretterorisma programmu Jemenā.
Lielākā ieguvēja no Jemenā valdošā haosa ir tieši AQAP, kas var netraucēti sagatavot kaujiniekus un plānot jaunus terora aktus. Jemenas izlūkdienesti apgalvo, ka pirms dažiem gadiem AQAP apmācības nometnēs pabijuši brāļi Šerifs un Saīds Kuaši, kuri 7. janvārī uzbrukumā Charlie Hebdo redakcijai nogalināja 12 cilvēkus. Trīs nedēļās, ko viņi pavadīja Jemenā, brāļi apmācīti rīkoties ar šaujamieročiem.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 21.janvāra, avīzē Diena!