Krievijas amatpersonas vēsta, ka ērtie, no alumīnija izgatavotie krēsli ražoti kādā Vācijas uzņēmumā. Agrāk vilcienos tika izmantoti Krievijā ražotie krēsli, kas esot izturīgāki. 2007.gadā Ņevas ekspresis jau cieta katastrofā, bet toreiz visi pasažieri izdzīvoja. Šoreiz katastrofa nonāvēja 27 cilvēkus, vairāk nekā 90 tika ievainoti.
«Visi krēsli, izņemot dažus vagona sākumā, neizturēja triecienu, atrāvās no grīdas, lidoja pa salonu un kļuva par vienu no galvenajiem traumu un nāves iemesliem,» vēsta vilciena pasažieris Nikolajs Kovarskis. Gandrīz visi upuri, kas katastrofā cieta visvairāk, braukuši pēdējā vagonā. Tam visvairāk kaitēja straujā bremzēšana, kas notika, kad vilciens brauca ar ātrumu 190 km/h. Vietējie iedzīvotāji, kas pēc katastrofas ieradās notikuma vietā, žurnālistiem stāsta, ka viss vagona saturs (krēsli, bagāža un pasažieru ķermeņi) bija saspiests kaudzē vienā vagona galā.
Krievijas astrofiziķis Rafaels Aptekars, kurš brauca ar šo vilcienu, laikrakstam Novije Izvestija stāsta par vēl kādu vilciena konstrukcijas nepilnību. «Visos vagonos ir plaukti, kuros tiek saliktas pasažieru mantas. Pat elektrovilcienos šiem plauktiem ir norobežojums, bet lidmašīnās tie vispār ir slēgti. Šeit viss bija atvērts. Ārkārtas bremzēšanas laikā vilcienā, kas traucas ar ātrumu 200 km/h, šīs mantas pārvēršas par nevadāmiem šāviņiem. Viens tāds šāviņš man salauza kāju. Ja būtu trāpījis pa galvu, es ar jums šeit nerunātu.»