"Tiesa atzīst, ka dzīvesvietas kritērijs nav pretlikumīgs," teikts Māstrihtas tiesas izplatītajā paziņojumā. Kafejnīcu īpašniekiem piemērots naudassods apmērā no 250 līdz 2500 eiro (no 175 līdz 1757 latiem). Pret septīto apsūdzēto lieta tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ.
Apsūdzētās marihuānas kafejnīcas likumu bija pārkāpušas apzināti, cerot, ka šī lieta radīs juridisko precedentu tām par labu. Kafejnīcu īpašnieki uzskata, ka dzīvesvietas kritērijs ir pretrunā konstitūcijai. "Dzīvesvietas kritērijs patiesi netieši diskriminē cilvēkus, balstoties uz to nacionalitāti, taču šo nošķiršanu objektīvi attaisno saprātīgas un likumīgas intereses," teikts spriedumā. Aptuveni divas trešdaļas Māstrihtas marihuānas kafejnīcu klientu ir ārvalstnieki - galvenokārt vācieši un beļģi.
Pretrunīgi vērtētais tā dēvētais "marihuānas karšu" likums tika ieviests 2012.gada maijā, un tas nosaka, ka marihuānas kafejnīcas var apkalpot tikai Nīderlandes iedzīvotājus. Likums tika ieviests, lai cīnītos ar "narkotiku tūrisma" blaknēm - nakts uzdzīvi, transporta sastrēgumiem un smago narkotiku tirdzniecību. Tomēr kritiķi norādīja, ka līdz ar ierobežojumu ieviešanu narkotiku tirdzniecība pārcēlusies uz ielām, turklāt pieaugusi noziedzība.
Nīderlandes jaunā valdība novembrī pavēstīja, ka pilsētas pašas varēs izlemt, vai ļaut to marihuānas kafejnīcās iepirkties ārvalstu narkotūristiem. Vairums valsts pilsētu, to vidū Amsterdama, nolēma neieviest šo likumu, bet citas, tostarp Māstrihta, lēma par labu likumam.
Kaut arī marihuāna Nīderlandē oficiāli ir nelegāla, 1976.gadā tika dekriminalizēta marihuānas glabāšana nelielos daudzumos - līdz pieciem gramiem.