No jaunā patriarha gaida lielāku atvērtību pasaulei

Kirils kļuva par 16.patriarhu, kopš Krievijas baznīca XVI gadsimtā atdalījās no Konstantinopoles patriarhāta, un par sesto kopš patriarhāta atjaunošanas 1917.gadā. No XVIII gadsimta beigām līdz monarhijas gāšanai Krievijā par pareizticīgo baznīcas vadītāju skaitījās imperators. 15.patriarhs Aleksijs II mūžībā aizgāja 2008.gada 5.decembrī pēc 15 gadu ilgas valdīšanas. Tas, ka viņa vietu visdrīzāk ieņems tieši metropolīts Kirils, kļuva skaidrs gandrīz uzreiz. 6.decembrī viņu izvēlēja par baznīcas vadītāja pienākumu pildītāju. No gandrīz 700 koncila biedriem par viņu nobalsoja 508 cilvēki. Pretiniekam metropolītam Klimentam tika vien 169 balsis. Zināma loma bija Minskas metropolīta Filareta izvēlai atteikties kandidēt un aicinājumam saviem atbalstītājiem balsot par metropolītu Kirilu. Garlaicība nedraud Tā uz metropolīta Kirila ievēlēšanu reaģējis Ņezavisimaja gazeta reliģiskais pielikums. "Viņš ir salīdzinoši jauns. Tas sola ilgu patriarhātu un nozīmīgu hierarhijas pārveidošanu, jaunu Dieva kalpu paaudzi," raksta avīze. Savdabīgās "priekšvēlēšanu" kampaņas laikā Kirils "izturējās drīzāk kā katoļu vai protestantu bīskaps", saka politologs Aleksejs Makarkins un norāda uz metropolīta Kirila publisko aktivitāti, kas nesaistoties ar pareizticīgo garīdzniecības ierasto noslēgtību. Iespējams, tas skaidrojams ar nākamā patriarha daudzajiem ārzemju braucieniem un sazināšanos ar citu baznīcu pārstāvjiem, to skaitā Romas pāvestu Benediktu XVI. Jau 70.gados viņš vairākkārt pārstāvēja Krievijas baznīcu starptautiskos pasākumos. Tolaik padomju pilsoņu un vēl jo vairāk garīdznieku ārvalstu braucienus stingri kontrolēja VDK. Taču komunistiskā vara tolaik aktīvi izmantoja baznīcu saviem mērķiem, pirmām kārtām "cīņā par pasaules mieru".Tradicionālists Eksperti gan aizrāda, ka neesot pamata gaidīt pašas baznīcas modernizāciju, pirmām kārtām jau pāreju uz mūsdienu krievu valodu dievkalpojumos baznīcas slāvu valodas vietā. Jaunais patriarhs šajā ziņā ir tradicionālists. Tomēr "rietumnieka" tēls, kas pareizticīgo vidē šķiet teju kā lamuvārds, metropolītam Kirilam pielipis sen un cieši. No garīdzniecības konservatīvās daļas viņš bieži ir saņēmis pārmetumus par ekumenismu un sadarbību ar katoļiem. Jau pirms vēlēšanām metropolīta Kirila piekritēji uzsvēra, ka viņu atbalsta gan Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, gan premjerministrs Vladimirs Putins, kuri patiešām vairākkārt ir tikušies ar metropolītu Kirilu. Vienlaikus politologs Staņislavs Belkovskis norāda: "Kirils nav labākā izvēle Kremlim, jo viņš ir neparedzams, taču krīzes apstākļos patriarha amatā nepieciešams tieši harismātisks cilvēks, kurš spējīgs noturēt baznīcas autoritāti, un politiķi to saprot." Svarīga ir jaunā patriarha autoritāte ārzemēs dzīvojošo krievu pareizticīgo vidū. Ar "ārvalstniekiem", kuri kategoriski nepieņēma padomju sistēmu, viņam ir labas attiecības jau sen pirms diviem gadiem notikušās baznīcu apvienošanās.