Ceremonijā Stokholmā pirmdien Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs pasniedza 2012.gada Nobela prēmijas medicīnā, literatūrā, ekonomikā, fizikā un ķīmijā.
Svinīgais sarīkojums, kas atbilstoši tradīcijai tiek rīkots prēmijas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā, notika Stokholmas koncertzālē. Pasākumam par godu tā bija izrotāta ar sārtiem, dzelteniem un oranžiem ziediem. Uzposušies bija arī prēmiju laureāti un pasākuma viesi - kungi bija tumšos uzvalkos, dāmas - vakartērpos.
Nobela godalga - tā ir zelta medaļa, diploms, kā arī naudas balva - astoņi miljoni zviedru kronu (653 600 latu), kas gadījumā, ja saņēmēji ir vairāki, ir jāsadala.
Augsto apbalvojumu literatūrā saņēma Mo Jaņs - viens no pēdējā pusgadsimta ievērojamākajiem ķīniešu rakstniekiem. Zviedrijas Akadēmija viņa veikumu literatūrā raksturoja kā tautas stāstu, vēstures un mūsdienu realitātes apvienojumu.
Augstā godalga medicīnā tika pasniegta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B.Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu. Franču zinātnieks Seržs Arošs un viņa amerikāņu kolēģis Deivids Vainlends saņēma prēmiju fizikā par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.
Godalgu ķīmijā saņēma divi amerikāņi - Roberts Lefkovics un Braiens Kobilka. Apbalvojums ir atzinība par viņu ieguldījumu šūnu receptoru darbības izpētē. Visbeidzot, Nobela prēmiju ekonomikā saņēma ASV ekonomisti Elvins Rots un Loids Šeips. Viņi veikuši pētījumus par iespējami labāko dažādu raksturlielumu savienošanu, galvenokārt koncentrējoties uz piedāvājuma un pieprasījuma iespējami labāko savienošanu.
Nedaudz agrāk pirmdien ceremonijā Oslo Nobela Miera prēmiju saņēma Eiropas Savienība, kas tika cildināta par to, ka tā pārvērtusi Eiropu "no kara kontinenta par miera kontinentu".