"Sapludinot fantāziju un realitāti, vēsturiskās un sociālās perspektīvas, Mo Jaņs radījis pasauli, kas savā sarežģītībā atgādina Viljama Folknera un Gabriela Garsijas Markesa darbus, vienlaikus rodot saikni ar seno Ķīnas literatūru un mutvārdu tradīciju."
Mo Jaņa īstais vārds ir Guaņs Moje un viņš dzimis 1955.gadā. Mo Jaņs publicējis romānus, stāstus un esejas par vairākiem tematiem, un, neraugoties uz sabiedrību kritizējošajiem darbiem, viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Ķīnas mūsdienu rakstniekiem. Mo Jaņa darbos jūtama viņa jaunības pieredze un aprakstītas dzimtās provinces ainas.
Pērn šis prestižais apgalvojums literatūrā tika piešķirts zviedru dzejniekam Tomasam Transtremeram.
Jāatgādina, ka Nobela prēmija medicīnā pirmdien tika piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B. Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu. Pētnieki atklājuši, ka "nobriedušas, specializētas šūnas var tikt pārprogrammētas, lai tās kļūtu par nenobriedušām šūnām, kas spējīgas pārvērsties par visa veida organisma audiem". Pārprogrammējot cilvēku šūnas, "zinātnieki radījuši jaunas iespējas slimību pētījumiem un diagnozes un ārstēšanas metožu izstrādei," skaidroja Nobela komiteja.
Savukārt Nobela prēmija fizikā otrdien tika piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.
Šogad paziņojumam par laureātu fizikā tika pievērsta neparasti liela uzmanība, jo jūlijā pasauli pāršalca ziņas par tā dēvēto Higsa bozonu atklāšanu. To uzskata par vienu no lielākajiem sasniegumiem šajā zinātnes nozarē pēdējā pusgadsimta laikā, kamdēļ minēja kā reālu pretendentu uz prestižo apbalvojumu.
Vakar Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta amerikāņu zinātniekiem Robertam Lefkovicam un Braienam Kobilkam par pētījumiem, kā ķermeņa šūnu receptori reaģē uz apkārtējo vidi.
Rīt, 12. oktobrī tiks nosauks Nobela Miera prēmijas laureāts, bet ekonomikas balvas ieguvējs kļūs zināms 15. oktobrī.
Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu). Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem. Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).