Moiza privātajā rezidencē iebrukusi neidentificētu cilvēku grupa un viņu nošāvusi, pavēstīja Žozefs. Pirmā lēdija tikusi ievainota un viņa hospitalizēta.
Pēc Žozefa teiktā, 53 gadus veco prezidentu nogalinājuši ārzemnieki, kas runājuši angļu un spāņu valodās.
Žozefs paziņoja, ka pie varas valstī tagad atrodas viņš, aicinot sabiedrību saglabāt mieru un norādot, ka policija un armija garantēs iedzīvotāju drošību un aizsargās valsti.
Arī prezidenta rezidence nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka uzbrukums notika ap plkst.1, un tajā ievainota arī pirmā lēdija Martine Moize, kura nogādāta slimnīcā.
Reaģējot uz notikušo, Dominikānas Republika paziņojusi, ka slēgusi robežu ar Haiti.
Moize atrodas pie varas Haiti kopš 2017.gada. Viņa prezidentūru satricinājušas apsūdzības korupcijā un virkne protestu pret valdību. Šogad galvaspilsētā un citur valstī notika plašas demonstrācijas, protestētājiem pieprasot Moizes atkāpšanos.
Haiti opozīcija uzskata, ka Moizes termiņam prezidenta amatā bija jābeidzas 2021.gada 7.februārī, kad apritēja pieci gadi, kopš no prezidenta amata atkāpās viņa priekštecis Mišels Martellī.
Taču pēc Martellī atkāpšanās vēlēšanas notika ar novēlošanos un tām sekoja nestabilitātes periods. Tādēļ Moize uzstāja, ka viņš prezidenta amatu var ieņemt vēl vienu gadu, jo amatā stājās tikai 2017.gada 7.februārī.
Šā gada februārī dienā, kad opozīcija vēlējās redzēt viņa atkāpšanos, Moize paziņoja, ka ir novērsts pret viņu plānots atentāts un mēģinājums gāzt valdību.
Hroniska nestabilitāte, diktatūras un dabas katastrofas ir padarījušas Haiti par vienu no nabadzīgākajām valstīm Rietumu puslodē.
Haiti ir augsts noziedzības līmenis un gandrīz 60% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
2010.gadā zemestrīce Haiti laupīja dzīvību vairāk nekā 200 000 cilvēku un nodarīja plašus postījumus valsts infrastruktūrai un ekonomikai.
2004.gadā uz Haiti tika nosūtīti ANO miera uzturēšanas spēki, lai palīdzētu stabilizēt valsti, un tie Haiti atstāja tikai 2017.gadā.
papildināta visa ziņa