Oslo Universitātes profesors Ulriks Fredriks Malts pieļāva, ka Bērings-Breivīks varētu ciest no paranoīdas psihozes, bet norādīja, ka šī iespēja nav liela - mazāka par 25%. Aspergera sindroms ir viens no autisma paveidiem, kas parasti attiecināms uz vieglu autisma formu. Cilvēkiem, kuri slimo ar šo sindromu, parasti ir grūti iekļauties sabiedrībā, toties viņi daudz vieglāk saskata dažādas likumsakarības, kuras citiem paliek nepamanītas. Savukārt Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kurai raksturīgi tiki - atkārtotas, ātras, no gribas neatkarīgas muskuļu kontrakcijas.
Malts norādīja, ka Tureta sindroms varētu izskaidrot Bēringa-Breivīka biežo nepiemēroto smaidīšanu tiesas laikā. Malta spriedumi ir pretrunā ar divu iepriekš veikto Bēringa-Breivīka psihiatrisko ekspertīžu secinājumiem.
Jau ziņots, ka pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Savukārt atkārtotajā ekspertīzē masu slepkava tika atzīts par pietiekami pieskaitāmu, lai tiktu tiesāts. Eksperti secināja, ka Bērings-Breivīks necieš no psihozes, bet ir nesabiedrisks un narcistisks.
Malts savos secinājumos balstījies uz Bēringa-Breivīka novērošanu tiesas procesa laikā, sākot no pirmās sēdes 16.aprīlī. Apsūdzēto personīgi viņš nav iztaujājis. Lai gan Malta viedoklis lielā mērā saskan ar priekšstatu, kādu par sevi vēlas atstāt pats Bērings-Breivīks, apsūdzētais profesora izteikumus uztvēra negatīvi.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem. Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.
Bēringam-Breivīkam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.
Pats Bērings-Breivīks uzstāj, ka viņš ir pieskaitāms. Viņš atzinis, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa manifestā pausto vēstījumu. Tomēr galīgais lēmums par to, vai atzīt apsūdzēto par garīgi pieskaitāmu, būs jāpieņem tiesnešiem.